Teritorijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas nepieciešamība un principi

1. Teritorijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas nepieciešamība un principi P.Šķiņķis 1.februāris, 2012.

2. plānošana “parasti” - ar skatu atpakaļ (iepr. rudenī apstiprinātais budžets) ilgtspējīgi - ar domu par nākotnes dzīves modeli

3. Teritorijas attīstības plānošanas likums (13.10.2011.) teritorijas attīstība plānojama tā, lai varētu – - paaugstināt dzīves vides kvalitāti - ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus - mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku

4. Teritorijas attīstības plānošanas likums (13.10.2011.) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus: 1) valsts - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu 2) reģioni- plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu 3) pašvaldības- ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (kas ietver telpiskās attīstības perpektīvu), attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus un detālplānojumus

5. IA politika Eiropas TP LIAS 2030 3 saistītās pamatsastāvdaļas (kapitāli) Sociālais Ekonomiskais Dzīvesvides

6. IA - Telpiskās attīstības plānošanas dokumentu hierarhija (LU, TAP studenti, 2012)

7. Latvijas laukišodien - teritorijas, A- kuru sociāli ekonomiskā dzīve cieši saistās ar zemes kā resursa, B- tās resursu telpas izmantošanu, C- kas to kopumā ģenerē ar to tieši saistīto ekonomisko darbību – pārstrādi, pakalpojumus D- un/vai kas nodrošina daļēju vai pašpieteikamu māsaimniecību dzīvi C- nodrošina “otro māju” (sezonālo u.c.) tīklu

8. Latvijas laukišodien - formāli – 31% iedzīvotāju - pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~20% No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā): - 6-10% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību - 10-14% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nenodarbinātie Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 14,4 / Latvijā 13,7 Darbaspējas vecuma iedz. % - 66,4 / Latvijā 66,1 Pēcdarbaspējas vecuma iedz. % - 19,3/ Latvijā 20,2 Demogrāfiskā slodze 506 / Latvijā 514

9. prognozes pamats Lauku iedzīvotāju demogrāfiskā kustība būtiski neatšķiras no Latvijas vidējā Galvenie nosacījumi: Pēdējā -1 paaudzes laikā izveidojusies iedzīvotāju vecuma struktūra Negatīva bērnu skaita un pēcdarbaspējas vecuma attiecība (neradīto bērnu īpatsvars) Par 50% samazinājies reproduktīvā vecuma sieviešu skaits Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes

10. prognozes pamats Iedzīvotāju kustība – līdz 2020 Negatīvs dabiskais pieaugums Negatīvs summārais saldo (+migrācija) lauku iedz skaits samazināsies par 0.5%, jeb 4-5 000 gadā reproduktīvā vecuma sieviešu skaits samazināsies par 10-15% Bērnu skaits samazināsies vidēji par 30-35%

11. prognozes pamats Lauksaimniecības nodarbināto skaita un radītās PV pārmaiņas (Edo,2011) PV izaugsme tirgus cenās praktiski apstājusies

12. lauksaimniecības zemes izmantošana (Edo,2011)

13. Nodarbinātība agrobiznesa industrijā dažādos scenārijos (Edo,2011)

14. Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņu ietekme uz nodarbinātību laukos (Edo,2011) • 322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk., • 77,5 tūkst.agro primārā sfēra; • 48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro produktu pārstrādi); • 167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. • 203,5 tūkst. nodarbinātie • par54,2 tūkst.↓agro primārā sfērā; • par 3,3 tūkst.↓agro pārstrādē; • ↓riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu nozarēs • 232,6 tūkst. nodarbinātie • ↓ par 45 tūkst.agro primārā sfērā; • ↓ riska zonā46,6 tūkst. pakalpojumu nozarēs Te trūkst– 43,5 tūkst. jaunas darba vietas ražošanā Te trūkst 57,5 tūkst. jaunas darba vietas reālajā ražošanā šobrīd 2020. SC_MAX 2020. SC_0

15. SOCIĀLO PAKALPOJUMU NOZARU STRUKTŪRA

16. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS AKTIVITĀTE LAUKU TELPĀ

17. Latvijas laukiperpektīva (prognoze) 2020„Pašplūsmes” attīstības scenārijs - formāli – 25-26% iedzīvotāju Novecošanās Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 11-12% Darbaspējas vecuma iedz. - 66-67% Pēcdarbaspējas vecuma iedz. - 22-23%

18. Latvijas laukiperpektīva 2020 - teritorijas, A- kuru sociāli ekonomiskā dzīve cieši saistās ar zemes kā resursa, -samazinājums 50-70% B- tās resursu telpas izmantošanu, -pieaugums 50-70% C- kas to kopumā ģenerē ar to tieši saistīto ekonomisko darbību – pārstrādi, pakalpojumus – samazinājums 50-70% D- un/vai kas nodrošina daļēju vai pašpieteikamu māsaimniecību dzīvi – būtisks samazinājums (?) C- nodrošina “otro māju” (sezonālo u.c.) tīklu -pieaugums

19. Latvijas laukiperpektīva 2030 (2020) „Pašplūsmes” attīstības scenārijs Ticams rezultāts summārās nodarbinātības lauku teritorijās samazināšanās par trešdaļu Pakalpojumu vēl mazāka sasniedzamība Lauku sociālekonomiskās vides neprognozējama degradācija Vadītas attīstības scenārijs Pakalpojumu pieejamības veicināšana Ekonomiskās aktivitātes uzturēšana

20. Demogrāfiskā struktūra, procesi un politikas iespējas dzimstības līmenis – 2-2,5 x mazāks par nepieciešamo dabiskās ataudzes vajadzībām starpvalstu migrācija – būtisks teritoriju atšķirību veidotāja un atspoguļotāja Teritoriju demogrāfiskais (un sociālais) potenciāls – iedzīvotāju vecumsastāvs + aktīvo iedzīvotāju klātesamība Sociāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvars – nenovērtēts teritoriju attīstības līmeņa un dinamikas faktors Attīstības politiku skaidrība un noturīga īstenošana sniedz rezultātu ļoti ilgā laikā Demogrāfiskās politikas ietekme / rezultāti – 10 -20 gadi Iedzīvotāju sastāva un kustības raksturs nosaka lielu negatīvu , inerciālu ietekmi teritoriju attīstības mērķu sasniegšanā Jaunu pieeju un politiku izstrādei nepieciešama procesu cēloņu izpratne, kvalitatīvā analīze Teritoriju attīstības potenciāla izpratne , politikas un jauna veida izmantošana meklējama teritoriju iedzīvotāju sociālajā -aktivitātes potenciāla stiprināšanā Vietējā sociālā politika (?)

21. Ekonomika - procesi un politikas iespējas Ieņēmumu bāzes (nodokļu sistēmas) izmaiņas - pašatbildība Darba vietas Infrastruktūra pilsētu loma ekonomiskās dzīves (aktivitātes) telpas struktūras maiņa konkuretspējas “atvēršana” infrastrktūra kvalitāte koncentrācija

22. Teritorija un apdzīvojums (dzīvesvide) - procesi un politikas iespējas 1 vai 2 funkciju apdzīvotās vietas – pastāvīgas vai lielākas – lauku dzīves telpas kā tīkla sastāvdaļas. Kāda ir paredzamā nākotne..? Mainās lauku telpas funkcionalais saturs un mērogs ? Saglabājas 3 pamata funkciju nepieciešamība; jautājums par telpas organizāciju, cilvēku ikdienas kustību, pašpietiekamību, pilsētas – lauku teritoriju saistību, ikdienas kustību attālumu robežām (100km?) Saiknes ar pilsētu Situācija – esam mazāki Ciems Kopiena Vietējā zemes (telpas) politika

23. Lauku attīstība un apdzīvojums: lauku telpas un/vai apdzīvojuma sapratnei un domāšanai par nākotni: Apdzīvotā vieta = pilnvērtīga= vienotā, organizētā telpā ietver darba, māju un publiskās dzīves funkcijas (tradicionālā viensēta, pilsēta u.c.) – 3 elementārās – pamata funkcijas Ir vietas – dzīvotnes (ciemi, teritorijas, kur ir tikai mājokļi), ir vietas – ekonomiskās darbības vietas Jaunajām apdzīvotajām vietām – iztrūkst publiskās dzīves iespēju (infrastruktūra, saiknes)

24. paldies