Mēs. Svētki. Valsts

1. Mēs. Svētki. Valsts Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu

2. Saturs • Kāpēc svinam valsts svētkus? • Svētku (rituālu) uzdevumi • Pētījuma mērķa auditorijas Brigita Zepa Evija Kļave • Kā šobrīd svinam valsts svētkus? • Valsts svētku nozīmīgums • Valsts svētku svinību prakses • Iedzīvotāju līdzdalības motivācijas sekmēšana Oksana Žabko • Kādas ir svētku publisko svinību prakses? • Izpratne par valsts svētku svinību mērķiem • Valsts svētku organizēšanas prakses • Sadarbība ar iedzīvotājiem svētku pasākumu rīkošanā

3. Kāpēc svinam valsts svētkus? Brigita Zepa

4. Mēs. Svētki. Valsts Mēs Svētki Valsts

5. Svētku (rituāla) uzdevums Svētku vēstījums Svētku runas Valstiskuma/ nācijas stiprināšana Svētku objekts (rituāla elements) Noformējums Svētku dalībnieku līdzdalība Svētku organizācija Izklaide/ atpūta Pasākumi ar valsts amatpersonu piedalīšanos Masu pasākumi

6. Pētījuma mērķa grupas Metodes: 1) Iedzīvotāju aptauja (n=1000); 2) Grupu diskusijas; 3) Svētku pasākumu novērojumi; 4) Svētku runu analīze; 5) Iedzīvotāju ekspresaptaujas svētkos; 6) Svētku organizatoru intervijas; 7) Skolēnu aptauja; 8) Skolu direktoru intervijas; 9) Novērojumi skolās; 10) Mediju analīze. valsts amatpersonas svētku organizatori valsts iestādēs svētku organizatori pašvaldībās svētku organizēšanas eksperti svētki sabiedriskās organizācijas skolas sabiedrība

7. Valsts svētku svinēšana kā politikas veidošanas un īstenošanas process Ieguldījums Process Rezultāts (novērtējums) • Koncepcija: • Svētku objekti; • Svētku organizācija. - Vēstījums; - Runas; - Noformējums; - Pasākumi. - Svētku sajūta; - Kopība starp sabiedrības grupām; - Sabiedrības kopība ar eliti.

8. Kā svinam valsts svētkus Latvijā? Iedzīvotāju valsts svētku svinēšanas paradumi Evija Kļave

9. Valsts svētku nozīmīgums • Nozīmīgāki ir dabas ritumu un kristīgie svētki: Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas, Līgo svētki • Nozīmīgākie valsts svētki – 18. novembris: • 18. novembri svin 66% latviešu un 46% cittautiešu • 4. maiju svin 30% latviešu un 21% cittautiešu Salīdzinot ar citiem svētkiem Valsts svētku nozīmīgumu veido • Piederība, lepnums un patriotisms • Spriedzi mazinošie elementi: • brīvdienas • saskarsmes iespējas ar ģimeni un draugiem • atpūta un izklaide • Vēstures notikumi un to interpretācija • Amatpersonu līdzdalība svētkos

10. Nozīmīguma faktoru loma • Emocionālās saites ar dzimteni • Neatrisinātās sociāli ekonomiskās problēmas liedz izjust patriotismu Piederība, lepnums un patriotisms Vēstures notikumi • Nav vienota “stāsta” par vēstures notikumiem • Dažādu valsts svētku nozīmes pārklājas: • 4. maijs un 18. novembris cittautiešiem ir saturiski vienādu notikumu – Latvijas valsts neatkarības iegūšana – atzīmēšana • 1. maija svētki cilvēku apziņā saistās ar dažādām tradīcijām Amatpersonu klātbūtne • Nozīmīgumu mazina valsts amatpersonu atrašanās ārpus Latvijas • Nepieciešama iesaistīšanās dialogā arī ar reģionu iedzīvotājiem

11. Līdzdalība valsts svētku svinēšanā 4. maijs 18. novembris

12. 18. novembra pavadīšanas scenāriji • Pavada 18. novembri kā brīvdienu – izmanto atpūtai, saskarsmei ar ģimeni, draugiem, nepadarīto ikdienas darbu izdarīšanai Neatzīmē valsts svētkus un nepiedalās pasākumos Izjūt svētkus, neiesaistās aktivitātēs • Parasti ģimenē nav izveidojušās svētku svinēšanas tradīcijas • Dienu pavada mājās ar ģimeni • Daļu dienas vēro svētku pasākumus televīzijā • Apmeklē svētku pasākumus, ja ir atbilstoši apstākļi Piešķir svētkiem īpašu nozīmi, apmeklē pasākumus • Ir izveidojušās ģimenes svētku svinēšanas tradīcijas • Apmeklē publiskos svētku pasākumus

13. Publisko pasākumu nozīme • Nav izkoptas individuālās un ģimenes tradīcijas – publiskie pasākumi ir veids, kā iedzīvotāji atzīmē valsts svētkus • Tie ir resurss svētku izpratnes veidošanā • Publiskās telpas svētku noformējums rada svētku sajūtu • Labi organizēti, saturiski un ar līdzdarbošanās aktivitātēm piesātināti pasākumi sniedz dalībniekiem pozitīvas emocijas Publisko pasākumu nozīme valsts svētkos Ieteikumi • Jārada iespējas iedzīvotājiem līdzdarboties pasākumos • Informācija par svētku pasākumiem vienlīdz plaši ir jāatspoguļo ne tikai latviešu, bet arī krievu plašsaziņas līdzekļos • Televīzijā un presē jāatspoguļo svētku norises ne tikai Rīgā, bet arī reģionos

14. Līdzdalības sekmēšanas prakses • Iespējas dziedāt līdzi, dejot, nolikt ziedus, fotografēties, nest lāpas, izvietot sveces rada lielāku iedzīvotāju aktivitāti un pozitīvas emocijas • Tiek stiprināta gan svētku sajūta, gan kopība ar valsti Ieguvumi Ieteikumi • Pasākumi ir plaši jāreklamē • Aktīvi veicināt pašdarbības kolektīvu līdzdalību valsts svētku pasākumos • Attīstīt aktīvās līdzdalības formas - lāpu gājienus, sadziedāšanos u.c. iespējas līdzdarboties publiskā pasākuma laikā • Radīt un pilnveidot bērnu līdzdalības iespējas • Popularizēt valsts sasniegumus, veidojot pozitīvu attieksmi pret valsti

15. Varas & sabiedrības šķelšanās • Valsts svētku svinību pasākumi ir pakārtoti elites (valsts amatpersonu) pasākumiem un ērtībām • Tiek nošķirtas svētku svinību “telpas” (nožogojumi, slēgtie pasākumi u.c.) • Slikta amatpersonu redzamība un dzirdamība • Slēgtie pasākumi ar ielūgumiem veicina netaisnības un atstumtības sajūtu iedzīvotājos, rada priekšstatu par valsts svētkiem kā elites svētkiem Problēmas Ieteikumi • Organizēt amatpersonu un iedzīvotāju svinīgo pasākumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa vienotā telpā • Prezidenta pieņemšanu organizēt tā, lai 18. novembrī pašvaldību vadītāji būtu kopā ar saviem iedzīvotājiem • Izvērtēt slēgto pasākumu (īpaši mazākās pašvaldībās) rīkošanas lietderību

16. Kādas ir valsts svētku publisko svinību prakses? Valsts svētku organizēšanas stratēģijas Oksana Žabko

17. Izpratne par svētku svinību mērķiem • Lielā mērā atspoguļo organizatoru personisko svētku jēgas apzināšanos • Nav svētku svinību koncepcijas, svinību rituāli ir izveidojušies gadu gaitā • Nav nostabilizējusies izpratne par atsevišķo svētku jēgu, trūkst skaidra svētku vēstījuma Raksturīgākās iezīmes Ieteikumi • Jāienes skaidrība par svētku mērķiem, mērķa grupām un vēsturiskās izcelsmes jēgu • Definēt atslēgas vārdus, kas raksturo svētkus: • 1. un 4. maijā – demokrātija dinamisms, darbība, iespēju un ieguvumu apzināšanās • 11. un 18. novembra svētkos – apcere, patriotisms, pilsoniskā piederība, valstiskums • Noteikt svētku vēstījumu simboliskās nozīmes un mērķus – dziesmu izvēli, piesauktos piemērus u.c.

18. Organizēšanas prakses • Nostabilizējušies ieradumi (vietas, pasākumi, norises secība), kuri parasti netiek mainīti • Mēdz mainīties svētku saturs, piemēram, salūtu aizstāj ar dzīvo uguni • Svētku pasākumi netiek plānoti savlaicīgi, integrēti ar citiem Latvijas kultūras notikumiem Raksturīgākās iezīmes Problēmas • Rīgā pārklājas vienas pašvaldības un Latvijas valsts reprezentācijas intereses • Trūkst finansējuma, cilvēkresursu un māksliniecisko risinājumu pasākumu rīkošanai • Tiek finansiāli atbalstīti tradicionāli mākslinieciskie risinājumi, biežāk apmeklētākie publiskie pasākumi • Nav regulāra, mērķtiecīga valsts atbalsta jaunu mākslas darbu par valsts svētku tēmu radīšanai • Nepiemērota infrastruktūra, birokrātiski šķēršļi

19. Pilsētvides noformējums • Organizatori uzskata, ka jāsaglabā klasiska un atturīga noformējuma tradīcija – šaurs māksliniecisko risinājumu spektrs (karogs, tā krāsu motīvi uz plakātiem) • Noformējumos izmantotie mākslinieciskie risinājumi nenodrošina konkrētu valsts svētku atpazīstamību • Noformējums tiek izvietots galvenokārt pilsētu centros Raksturīgākās iezīmes Ieteikumi • Vairāk izmantot modernās gaismu tehnoloģijas un dzīvo uguni • Rotāt pilsētu nozīmīgākās transporta maģistrāles • Priekšpilsētās izvietot ekrānus, kur rādītu pilsētas attīstības hroniku, goda pilsoņus, muzikālo fonu u.c. • Padarīt pieejamākus priekšmetus ar valsts simboliku – publiskās vietās tos dalīt bez maksas • Veidot “dzīvo noformējumu” – cilvēki ar baloniem un karodziņiem pārvietojas pilsētas ielās, noliek sveces

20. Publiskie svētku pasākumi • 18. novembra pasākumi pašvaldībās dalāmi: • Parasti rīkotie – koncerts, svētku dievkalpojums, svinīgā uzruna ar uzrunu pilsētas laukumā • Specifiskie, visbiežāk Rīgai raksturīgie – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, NBS parāde, pilsētas goda pilsoņa sveikšana • Maz 1. un 4. maijam veltītu svinīgo pasākumu • 4. maijam par godu visbiežāk rīko svētku koncertu Raksturīgākās iezīmes Ieteikumi • NBS parādes laikā krastmalā izvietot ekrānus, kur translēt pie amatpersonu tribīnēm notiekošo, un saliekamas tribīnes, lai cilvēkiem nav jāstāv zālienā • Iedzīvotāji ir plašāk jāinformē par svētku uguņošanas muzikālā pavadījuma translāciju radio • Lai mazinātu gadalaika radīto drēgnumu, ieteicams piedāvāt bezmaksas tēju svētku pasākumu dalībniekiem

21. Organizatoru & iedzīvotāju sadarbība • Sadarbība orientēta uz pilsētvides noformējumu, retāk – rīkojot pasākumus (parasti – 11. novembrī) • Organizatori iedzīvotājus uztver pirmām kārtām kā pasīvus vērotājus un pakalpojuma saņēmējus • Pieejams kultūras pasākumu līdzfinansējums NVO un uzņēmējiem Raksturīgākās iezīmes Labās prakses piemēri • Mēģinājumi apzināt dažādu mērķa grupu līdzdalību un intereses • Lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību, pašvaldības: • pasniedz balvas • rīko pašdarbības kolektīvu priekšnesumus, konkursus (ar cienastu) • aicina uzņēmējus, un iedzīvotājus piedalīties pilsētvides noformēšanā

22. Paldies! Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: 67217553 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv