IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ I DZĪVĪBAS ĶĪMIJA Indriķis Muižnieks, Māris Lazdiņš, Uldis Kalnenieks II ŠŪNAS UZBŪVE Tūrs Selga

I DZĪVĪBAS ĶĪMIJA • Bioloģijas zinātnes struktūra. Šūnas ķīmiskais sastāvs. Mērvienības. • Atoma uzbūve, ķīmiskās saites, starpmolekulu mijiedarbības. Ūdens īpašības. • pH un buferšķīdumi. Organisko savienojumu klasifikācija, funkcionālās grupas. • Biopolimēri. • Metabolisma pamatprincipi.

LITERATŪRA: N.A. Campbell, J.B. Reece and L.G. Mitchell BIOLOGY, Benjamin Cummings Publ., 5-th edition, 1999 Introduction Unit 1 (pp. 20-100)

LITERATŪRA: P. Apinis, CILVĒKS, Nacionālais medicīnas apgāds, Rīgā, 1999.g., 2. un 3. nodaļa, 49 - 112 lpp.

LITERATŪRA: N.A. Campbell; Biology, Benjamin Cummings Publ., 4-th edition, 1996 Unit 1 (pp. 25-103)

LITERATŪRA: • E. Jansons, U. Bergmanis, I. Meirovics, P. Vītols ĶĪMIJA; Rokasgrāmata skolēniem, Rīga, Zvaigzne, 1994 • Interneta informācijas avoti • http://www.biochemweb.org/general.shtml

1. LEKCIJA BIOLOĢIJAS ZINĀTNES STRUKTŪRA • Bioloģisko objektu strukturālā un funkcionālā daudzveidība. • Bioloģijas pētniecības un studiju principi.

1. LEKCIJA ZINĀTŅU NOZARU GRUPAS DABAS ZINĀTNES HUMANITĀRĀS ZINĀTNES INŽENIERZINĀTNES LAUKSAIMNIECĪBAS ZINĀTNES SOCIĀLĀS ZINĀTNES VESELĪBAS ZINĀTNES

1. LEKCIJA CITI ZINĀTŅU NOZARU GRUPU KLASIFIKĀCIJAS PRINCIPI EKSAKTĀS ZINĀTNES DZĪVĪBAS ZINĀTNES IZGLĪTĪBAS ZINĀTNES

1. LEKCIJA Dabas zinātne sniedz dabas un tās bagātību izpratni, kas ir ekonomiskās un tehniskās darbības pamats. Sociāli saskaldītajā humanitārās dzīves novadā ar mainīgām parādībām un idejām dabas zinātnes dod garīgu līdzsvaru cilvēka atziņu pasaulei. Dabas zinātnes metodoloģiskā ziņā ir labākā skola, jo tās balstās uz neapšaubāmiem faktiem, kurus var pārbaudīt ar novērojumiem vai eksperimentu. Saīsināti no Latv. Konversācijas vārdnīcas, 4353

1. LEKCIJA DABAS ZINĀTŅU NOZARES FIZIKA ASTRONOMIJA ĶĪMIJA ĢEOGRĀFIJA ĢEOLOĢIJA BIOLOĢIJA: zinātne par dzīvajiem organismiem un dzīvības procesiem.

1. LEKCIJA DZĪVĪBA - īpaši organizētas matērija, kas spēj: veikt vielmaiņas reakcijas; augt; vairoties; noteiktās robežās reaģēt uz signāliem; pielāgoties videi. Dzīvie organismi ir atvērtas sistēmas

1. LEKCIJA BIOLOĢIJAS APAKŠNOZARU IEDALĪJUMS: pēc objekta pēc funkcijas pēc struktūras pēc funkciju/struktūru/objektu kopas

1. LEKCIJA Bioloģisko objektu strukturālā un funkcionālā daudzveidība. Funkcijas SUGU ATTĪSTĪBA EVOLŪCIJA MIJIEDARBĪBA AR VIDI EKOLOĢIJA MIJIEDARBĪBA AR SEV LĪDZĪGIEM POPULĀCIJU BIOLOĢIJA IDENTITĀTES SAGLABĀŠANA IMUNOLOĢIJA IEDZIMTĪBA UN MAINĪBA ĢENĒTIKA ORGĀNU UN SISTĒMU DARBĪBA FIZIOLOĢIJA ATTĪSTĪBAS BIOLOĢIJA, EMBRIOLOĢIJA OGANISMA ATTĪSTĪBA VIELMAIŅA BIOĶĪMIJA, BIOFIZIKA Bioloģijas apakšnozares

1. LEKCIJA Bioloģisko objektu strukturālā un funkcionālā daudzveidība. Struktūras SUGAS SISTEMĀTIKA ORGANISMI MORFOLOĢIJA ORGĀNI, ORGĀNU SISTĒMAS ANATOMIJA AUDI HISTOLOĢIJA ŠŪNAS CITOLOĢIJA, ŠŪNU BIOLOĢIJA MAKROMOLEKULAS MOLEKULĀRĀ BIOLOĢIJA MOLEKULAS BIOĶĪMIJA, BIOFIZIKA Bioloģijas apakšnozares

1. LEKCIJA Bioloģisko objektu strukturālā un funkcionālā daudzveidība. Objekti DZĪVNIEKI ZOOLOĢIJA AUGI BOTĀNIKA SĒNES MIKOLOĢIJA VIENŠŪŅI PROTISTOLOĢIJA BAKTĒRIJAS BAKTERIOLOĢIJA DZĪVĪBAS BEZŠŪNU FORMAS VIRUSOLOĢIJA Objekti Bioloģijas apakšnozares

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra NOZARES SPECIALIZĀCIJAS PĒC OBJEKTA BOTĀNIKA Kokaugi Dendroloģija Aļģes Fikoloģija Sūnas Brioloģija Ķērpji Lihenoloģija

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra NOZARES SPECIALIZĀCIJAS PĒC OBJEKTA ZOOLOĢIJA Zīdītājdzīvnieki Mammoloģija Putni Ornitoloģija Rāpuļi un abinieki Herpetoloģija Zivis Ihtioloģija Kukaiņi Entomoloģija Gliemeži, gliemji Malakoloģija

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra Funkcija EVOL ŪCIJA Noteiktu struktūru vai funkciju padziļināta izpēte konkrētā organizācijas līmenī. Augu anatomija EKOL OĢIJA Baktēriju ģenētika POPULĀCIJU BIOLOĢIJA Dzīvnieku fizioloģija IMUNO LOĢIJA ĢENĒ TIKA Vīrusu molekulārā bioloģija FIZIOL OĢIJA ATTĪSTĪBAS BIOLOĢIJA BIOĶĪMIJA, BIOFIZIKA VIRUSOLOĢIJA MOLEKULĀRĀ BIOLOĢIJA BAKTERIOLOĢIJA CITOLOĢIJA PROTISTOLOĢIJA HISTOLOĢIJA MIKOLOĢIJA ANATOMIJA SPECIALIZĀCIJAS BOTĀNIKA MORFOLOĢIJA ZOOLOĢIJA TAKSONOMIJA Objekts Struktūra

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra NOZARES SPECIALIZĀCIJAS PĒC OBJEKTU/FUNKCIJU KOPAS specifisku metožu lietošana vīrusu, baktēriju, sēņu un vienšūņu pētījumos MIKROBIOLOĢIJA HIDROBIOLOĢIJA ūdens vidē dzīvojošo organismu pētījumi citoloģisko pētījumu papildinājums ar molekulārās bioloģijas un attīstības bioloģijas metodēm ŠŪNAS BIOLOĢIJA

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra Funkcijas Objektu un struktūru vizualizēšana EVOL ŪCIJA Mikroskopija EKOL OĢIJA POPULĀCIJU BIOLOĢIJA Nukleīnskābju hibrīdu iegūšana in vitro IMUNO LOĢIJA Gēnu inženierija ĢENĒ TIKA FIZIOL OĢIJA ATTĪSTĪBAS BIOLOĢIJA Datu apstrāde un izvērtēšana Biometrija BIOĶĪMIJA, BIOFIZIKA VIRUSOLOĢIJA MOLEKULĀRĀ BIOLOĢIJA BAKTERIOLOĢIJA CITOLOĢIJA PROTISTOLOĢIJA HISTOLOĢIJA MIKOLOĢIJA ANATOMIJA BOTĀNIKA METODES MORFOLOĢIJA ZOOLOĢIJA TAKSONOMIJA Objekti Struktūras

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra Citu zinātnes nozaru izmantošana bioloģijas pētījumos: Bioķīmija; Biofizika; Zooģeogrāfija; Paleobioloģija.

1. LEKCIJA Bioloģijas apakšnozaru struktūra Bioloģijas zināšanu izmantošana citās zinātnes nozarēs. Medicīniskā mikrobioloģija; Parazitoloģija; Biomehānika; Psihofizioloģija. Biotehnoloģija; Vides zinātne; Biomedicīna.

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu principi Zinātniskā metode • Hipotēze • Pieņēmums, kuru var pārbaudīt ar tālākiem pētījumiem • Hipotēzes mēģina izskaidrot, sniegt atziņas, tās nav tikai fakta konstatācija • Hipotēzes balstās teorijā vai pieredzē (paradigmā) • Hipotēzēm jābūt daudzveidīgām • Hipotēzēm jābūt pārbaudāmām • Hipotēzes var atmest, bet nevar pierādīt to absolūtu pareizību • Dedukcija: hipotēžu veidošana, balstoties uz teoriju

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu principi Zinātniskā metode Teorija Sakārtotas zināšanas, kas ir pielietojamas dažādos apstākļos, arī pieņēmumu sistēma, analīzes principi un paņēmieni, lai paredzētu un izskaidrotu noteiktu parādību dabu vai norisi. Teorijas spēku vērtē pēc tās spējas prognozēt eksperimenta rezultātu! Teoriju veido Indukcija- atziņu, faktu, secinājumu sistematizēšana Teoriju raksturo Dedukcijas spēja - apstiprināmu hipotēžu radīšana Nav nekā praktiskāka par labu teoriju (Makss Planks)

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu principi Pārbaudes formas • Eksperiments • kontrolētos apstākļos veikta darbība, lai pierādītu pieņēmuma pareizību, vai pārbaudītu pētāmā faktora iedarbību • Vienkāršojums • Iejaukšanās • Kontroles varianti (+/-) • Universālums (neatkarība no izpildes vietas)

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu principi Pārbaudes formas • Novērojums • Objekta vai parādības formalizēts apraksts vai mērījumi • Kompleksums • Neiejaukšanās • Salīdzinošie varianti (konteksta atšķirības) • Unikālums (saistība ar izpildes vietu)

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu principi Zinātniskā metode PARADIGMA TEORIJA DEDUKCIJA INDUKCIJA SKAIDROJUMS ATZIŅA (secinājums, fakts) HIPOTĒZE PĀRBAUDE / EKSPERIMENTS PIEREDZE / VĒROJUMS

1. LEKCIJA PARADIGMA modernajā bioloģijā: Neodarviniskā sintēze + pieņēmums, ka visas dzīvā izpausmes izskaidrojamas ar fizikāli-ķīmiskiem procesiem

1. LEKCIJA Paradigmas izmaiņas modernās bioloģijas attīstībā: Sugas ir nemainīgas sugas evolucionē Iedzimtība: nepārtrauktība diskrētums (gēna koncepcija) Spontāna pašrašanās “dzīvais no dzīvā” Vai modernās bioloģijas paradigma ir visaptveroša?

1. LEKCIJA

1. LEKCIJA Bioloģijas pētījumu un studiju principi Vispārīgas koncepcijas Redukcionisms Sarežģītu parādību vai struktūru skaidrošana ar salīdzinoši vienkāršāku principu palīdzību, piemēram, apgalvojot, ka dzīvības procesi vai prāta darbība pakļaujas ķīmijas vai fizikas likumiem Holisms Uzskats, ka dabu veido vienotā veselumā saistīti objekti, kuri kopa ir kaut kas vairāk nekā daļu summa. Kā primāro uzsver veselā noteicošo ietekmi uz tā daļu īpašībām

1. LEKCIJA Redukcioniskais skatījums uz bioloģiju

1. LEKCIJA Starp redukcionismu un holismu – emerdžentās īpašības

1. LEKCIJA Bioloģijas studiju principi

IEVADS ŠŪNAS BIOLOĢIJĀ