Pašreizējā situācija Dānijā un KLP reformas perspektīvas pēc 2013. gada

1. Pašreizējā situācija Dānijā un KLP reformas perspektīvas pēc 2013. gada 2012. gada 23. februāris Ēriks Kams (Erik Kam)

2. Vispārīga informācija • DAFC (Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas • padome) izveidota 2009. jūnijā, kad apvienojās: • Dānijas Lauksaimniecības padome • Dānijas Bekona un gaļas lopkopības padome • Dānijas Cūkkopju apvienība • “Danish Agriculture” (ieskaitot “Media Service”) • Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju dienests • Dānijas Piensaimniecības federācija (daļēji) Danske Slagterier

3. Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības padome • Dānijas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības • profesionālā apvienība • Apvieno un pārstāv: • Zemniekus • Pārtikas ražošanas un pārstrādes, kā arī saimniecību apgādes nozari; īpašnieki galvenokārt kooperatīvi • Lauksaimniecības uzņēmējdarbības nozari • Galvenie darbības virzieni • Lobēšana – nozares politisko interešu pārstāvniecība • Jaunu tirgu apguve un eksporta veicināšana • Konsultāciju pakalpojumu sniegšana zemniekiem • Atbalsts zināšanām un jauninājumiem

4. Foreninger Virksomheder Brancher Mūsu dalībnieku vidū ir…

5. Zināšanu centrs lauksaimniecībai Kolkærgård Kolle Kolle AgroTech Kjellerupa Axelborg Media Vejene Brisele Londona Tokija Pekina Kur strādā mūsu darbinieki(1100)

6. Mūsu funkcijas Globālo tirgu apguve un tirdzniecības veicināšana Interešu pārstāvība politikas sfērā Konsultācijas zemniekiem un rūpniecības nozares pārstāvjiem Zināšanas un jauninājumi

7. Lobēšana • Copa – darba grupas • EDA • CLITRAVI (ES Gaļas pārstrādes nozares • koordinācijas centrs) • UECBV (Eiropas Mājlopu un gaļas tirdzniecības • apvienība) • ES Komisija – padomdevējas komitejas • Eiropas Parlaments • Dānijas ministrijas • Dānijas Parlaments

8. Dānijas lauksaimniecība un pārtikas nozare (2009) • Apm. 40 000 saimniecību • Apm. 1/3 zemnieku nodarbojas tikai ar lauksaimniecību • Vidējais saimniecības lielums 80 ha • Vidējais saimniecības lielums, ja nodarbojas tikai ar lauksaimniecību: 160 ha • Dānijas lielākā nozares grupa • Lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs strādā 145 000 darbinieku • Nozares produkcija veido 3% IKP • Divas trešdaļas produkcijas tiek eksportēts • Šīs nozares eksporta apjoms ir 12% no Dānijas kopējā eksporta apjoma • 20%, ja tiek iekļauta lauksaimniecības uzņēmējdarbība

9. Zemnieku saimniecības un kooperatīvi –strukturālā attīstība

10. Strukturālā attīstība – uzņēmumi • Divi lielākie kooperatīvi ir “Arla” (piensaimniecība), “Danish Crown” (cūkgaļa) • Tiesības iegūt pajas – gatavība nākotnē piesaistīt ārēju finansējumu • Ievērojams tirdzniecības apjoms ārpus Dānijas • Kopējais apgrozījums pārsniedz 14 miljardus eiro • Vairāk nekā pusi apgrozījuma gūst ārpus Dānijas

11. RažošanaLopkopības produkti Avots: Dānijas Statistikas birojs

12. RažošanaAugkopība Avots: Dānijas Statistikas birojs

13. Darbinieku skaits, 2009. g.

14. Eksports2010. g. Kopējais Dānijas preču eksporta apjoms: 544 miljardi DKK Lauksaimniecībasrūpniecības eksports43,5 miljardi DKK Lauksaimniecības eksports66,4 miljardi DKK Avots: Dānijas Statistikas birojs

15. Lauksaimniecības eksporta attīstība

16. Lauksaimniecības produktu eksports 2010. gadāPa produktu kategorijām Kopā66,4 mld. DKK Kategorijā “Citi dzīvnieku izcelsmes produkti” ietilpst arī dzīvu cūku eksports, kura apjoms 2010. gadā bija 3,8 mld. DKK

17. Lauksaimniecības produktu eksports 2010. gadāPa valstīm Kopā 66,4 mld. DKK

18. Lauksaimniecības produktu eksports 2010. gadāPa kontinentiem Eksports, mld. DKK Eiropa 41,7 Amerika Āzija 2.3 15,6 0,8 Āfrika Okeānija 1,2

19. Lauksaimniecības produktu, agrobiznesa produktu un pakalpojumu eksports

20. Lauksaimniecība, KLP un globālais izaicinājums • Ar ko jārēķinās • Iedzīvotāju skaits pasaulē 2050. gadā: 9 mld. • Izaicinājums • Ilgtspējīgā veidā palielināt lauksaimniecības produkciju • Kam pievērš uzmanību starptautiskā līmenī • G20 valstu sanāksmes Kannās noslēguma deklarācija, 2011.gada nov. • “Ir būtiski svarīgi palielināt lauksaimniecības produkciju un ražīgumu, lai veicinātu pārtikas drošību un stimulētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. ...” • Tas jāatspoguļo reformētajā KLP

21. Konkurētspējas definīcija 1. variants. Tirgu aizsardzība, lai neļautu tajos ienākt konkurentiem. 2. variants. Produktu tirdzniecība, tieši konkurējot ar citiem ar cenu un kvalitāti.

22. KLP nākotnē • Kādas izmaiņas sagaida KLP • Lauksaimniecības kopējā budžeta samazināšanās • Tiešie maksājumi saskaņā ar fiksētu likmi • Ekoloģiskais komponents • Modulācija (atļauts pārvirzīt līdz 10 % līdzekļu) • Ražotāju organizācijas visiem produktiem • Drošības tīkls (tirgus pārvaldība)

23. Daudzgadu finanšu shēma 2014.-2020. gadam • Kopējais budžets palielināts par 2,3% • 1,025 mld. € • Lauksaimniecības budžets samazināts par 11% • 383 mld € • Tiešā atbalsta budžets nomināli nav mainīts • Papildus 15,2 mld. € lauksaimniecības budžetā • 4,5 mld. € izpētei un novatorismam • 2,2 mld. € pārtikas drošībai • 2,5 mld. € atbalsts vistrūcīgākajiem • 3,5 mld. € lauksaimniecības nozares krīzes rezerve • 2,5 mld. € Eiropas Globalizācijas fonds

24. Tiešo maksājumu sadalījums 1. pīlārs: Dānija zaudē apm. 34 milj. eiro jeb 5,7% (Neskaidrība par modulācijas līdzekļiem) • DAFC nostāja: • Piekrītam, ka būtu godīgi izstrādāt jaunu tiešā atbalsta maksājumu sadalījumu par labu dažām jaunajām dalībvalstīm • Tomēr pašreizējo sadalījumu nosaka “objektīvi kritēriji” • Jauna sadalījuma priekšlikums diskriminētu dalībvalstis, kurās audzē daudz lopu

25. Izaicinājums • Kā nākotnē konkurēt ar ražotājiem citās valstīs ārpus ES, • kam nav jāievēro tādi paši ierobežojumi dzīvnieku • labturības, vides jomā, jauno tehnoloģiju lietošanas • jomā utt.? • PTO – nākotnē tiks samazināta aizsardzība pret • importu. • Lauksaimniecībai atvēlētais budžets samazinās – • mazāk atbalsta ES zemniekiem kopumā. • Lielveikalu tīkli kļūst arvien lielāki, ietekmīgāk, pieaug • to koncentrācijas līmenis tirgū.

26. Ekoloģiskais komponents – vispārējā nostāja • DAFC vispārēji atbalsta ekoloģiskā komponenta ieviešanu KLP– tostarp 1. pīlārā • Subsīdijām jābūt saistītām ar sniegto sabiedrisko labumu (piemēram, attiecībā uz vidi un klimata pārmaiņām) • Konkrētajam priekšlikumam • jābūt elastīgākam; • jābūt precīzāk pielāgotam dažādu dalībvalstu specifiskajām problēmām; • jāparedz vispārēju noteikumu ieviešanas stimuls; • jāsamazina zemnieku birokrātijas slogs

27. Secinājums: Vajadzīga vienkāršošana! • Lielāka proporcionalitāte • Piemērojot dažādiem zemniekiem vienas un tās pašas sankcijas, sekām jābūt vienādām • Savstarpējās atbilstības prasības – mazāk, skaidrākas, mērķtiecīgākas • Samazināt kontroles pasākumu skaitu, ja kontroles sistēma darbojas labi

28. Pillar 2 Noslēgumā • KLP ekoloģiskais komponents • atzinība izcilniekiem • I&A budžeta īpatsvara palielināšana • lai rastu labākus problēmu risinājumus • Dalībvalstu atbalsta konverģence • sadalījumā jāņem vērā lauks. produkcijai • Vienota likme • iekšējo sadalījumu noteiks dalībvalsts