Darba tirgus ilgtspējīga attīstība un nodarbinātība Latvijā

1. Darba tirgus ilgtspējīga attīstība un nodarbinātība Latvijā 06.06.2013.

2. Saturs • Situācijas raksturojums darba tirgū • Galvenie darba tirgus izaicinājumi vidējā un ilgtermiņā • Politikas virzieni pieprasījuma veicināšanai

3. Iekšzemes kopprodukts sezonāli izlīdzinātie dati, 2005.g. IV ceturksnis = 100

4. Izaugsmes faktori Nodarbinātība un produktivitāte 2012.gads pret 2011. gadu Iekšzemes pieprasījums un eksports Sezonāli izlīdzināti dati, 2005.gada 4.ceturksnis = 100 IKP +5,6%

5. Ekonomikas izaugsme ir veicinājusi atbilstošu darbavietu skaita pieaugumu 2005.gada 4.ceturksnis = 100

6. Krīzes ietekme uz privāto un sabiedrisko sektoru Darbavietu skaits 2005.gads = 100 Bruto darba samaksa 2005.gads = 100

7. Darbavietu skaits tautsaimniecības nozarēs Darbavietu skaita izmaiņas Tūkstošos, 2007. - 2012.gads Struktūra 2012.gads

8. Saturs • Situācijas raksturojums darba tirgū • Galvenie darba tirgus izaicinājumi vidējā un ilgtermiņā • Politikas virzieni pieprasījuma veicināšanai

9. Galvenie darba tirgus izaicinājumi vidējā un ilgtermiņā • Zemu ienākumu «slazds» • Iedzīvotāju skaita/darbaspēka samazināšanās un novecošanās • Darba tirgus disproporcijas

10. Zemu ienākumu «slazds» Apstrādes rūpniecības struktūra pa tehnoloģiju līmeņiem (2012.gadā, %) • Latvijas ekonomiskās priekšrocības galvenokārt balstās uz zemām darbaspēka izmaksām un zemo tehnoloģiju nozarēm • Darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ • Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā • Lai izvairītos no zemu ienākumu «slazda»turpmākas reformas ir nepieciešamas, lai sekmētu pāreju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm

11. Iedzīvotāju skaita samazināšanos galvenokārt ietekmē emigrācija • Iedzīvotāju skaits 2013.g. sākumā –2019,4 tūkst. • Iedzīvotāju skaits kopš 2000.g samazinājies par 360 tūkst. jeb 15%

12. Iedzīvotāju skaits turpinās samazināties miljonos Kā risināt iedzīvotāju skaita iztrūkuma problēmu? • Demogrāfija – neatliekami pasākumi dzimstības veicināšanai – efektsilgtermiņā • Imigrācija un reemigrācija – efekts īstermiņā un vidējā termiņā

13. Darbaspēka trūkums var kļūt par izaugsmi bremzējošu faktoru • Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki • Bezdarba līmenis 2007 – 6,1% • Bezdarba līmenis 2016– 8% • Bezdarba līmenis 2010 – 19%

14. Darbaspēka pietiekamība: augstākās izglītības tematiskā grupa Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā,saglabājoties pašreizējai izglītības sistēmai (procentos, pieprasījums pret piedāvājumu) • Pieprasījums pēc Inženierzinātņu un • informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Pārāk maz jauniešu studē ražošanas tehnoloģijas, matemātiku • Saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai • Humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits būtiski pārsniegs pieprasījumu

15. Darbaspēka pietiekamība: vidējās izglītības tematiskā grupa Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība 2020.gadā,saglabājoties pašreizējai izglītības sistēmai (procentos, pieprasījums pret piedāvājumu) • Lai apmierinātu pieprasījumu jāpalielina piedāvājums metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā, u.c. • Liels jauniešu īpatsvars, kas pēc vispārējās vidējās izglītības apguves neturpina mācības –jaunieši nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm

16. Darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības risināšanas virzieni (1) • budžeta studiju vietu pārdale par labu dabas, eksaktajiem un inženieru zinātņu virzieniem.Augstākajā izglītībā jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē, sociālā labklājībā, farmācijā, lauksaimniecībā • izglītojamo skaita proporcijas maiņa vidējā izglītībā par labu vidējai profesionālajai izglītībai. Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā (informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā), lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā • vidējā termiņā būs nepieciešama pārkvalifikācija ~10% humanitāro un sociālo jomu speciālistiem, ~10% tirdzniecības un komercpakalpojumu speciālistiem, ~3% izglītības iestāžu speciālistiem ar augstāko izglītību, atsevišķu vidējās profesionālās izglītības jomu speciālistiem, kā arī ~20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni

17. Saturs • Situācijas raksturojums darba tirgū • Galvenie darba tirgus izaicinājumi vidējā un ilgtermiņā • Politikas virzieni pieprasījuma veicināšanai

18. Izcila uzņēmējdarbības vide • DoingBusiness 2013 - Latvija ir 25.vietā starp 183 pasaules valstīs un 8. starp ES valstīm • GCI indekss 2012-13 - Latvija ir 55.vietā no 144 valstīm • Stratēģiskais mērķis: uzņēmējdarbībai labvēlīga vide = vairāk investīcijas tautsaimniecībā, kas ir pamats jaunu darbavietu un iedzīvotāju labklājībai • Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns • Pastāvīgs reformu process kopš 1999.gada • Mērķis – vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu • Jomas: uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, būvniecības process, līgumu izpilde, elektroniskā pārvalde, u.c • Nozaru ministriju un sadarbības partneru dialogs • Starptautisko reitingu novērtējums un uzņēmumu aptaujas Paveiktais: vieglāk uzsākt uzņēmējdarbību un reģistrēt nekustamo īpašumu, pārredzamāks regulējums investoru aizsardzībai, u.c. Nākamie soļi: uzlabot būvniecības procesu, uzlabot tiesvedības procesu, u.c.

19. ES struktūrfondu programmas (var iesaistīties projektu īstenošanas laikā) • Biznesa inkubatoru programma Kompetentu speciālistu un infrastruktūras apvienojums, perspektīvu un inovatīvu biznesa ideju attīstībai • Atbalsts nodarbināto apmācībām partnerībā (2. un 3.kārta) Iespēja apmācīt darbiniekus, pievienojoties apmācību projektiem, kuri tiek īstenoti • Klasteru programma Veicina nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un cituinstitūcijusadarbību • Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana • Finanšu instrumenti

20. NAP Nacionālā industriālā politika EKONOMIKAS SADAĻA NIP Nodokļu politika Ārējā ekonomiskā politika Izglītības un zinātnes politika Uzņēmējdarbības politika Inovāciju attīstības politika Darba tirgus politika Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta politika Transporta un sakaru politika u.c. nozaru politikas

21. Nacionālā industriālā politika • DARBASPĒKA PIEEJAMĪBA UN TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBĀM ATBILSTOŠS IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMS • FINANŠU PIEEJAMĪBA • INDUSTRIĀLO ZONU ATTĪSTĪBA • INOVĀCIJAS KAPACITĀTES PAAUGSTINĀŠANA • EKSPORTA VEICINĀŠANA • ENERGORESURSU IZMAKSU SAMAZINĀŠANA

22. Rīcības virzieni un paredzētais finansējums

23. Nacionālā industriālā politika AUGSTĀKAPIEVIENOTĀ VĒRTĪBA UN DARBA RAŽĪGUMSLIELĀKA RŪPNIECĪBAS LOMAMODERNĀKASPRECES UN PAKALPOJUMIKOMPLICĒTĀKA EKSPORTA STRUKTŪRAJAUNAS UN LABĀK APMAKSĀTAS DARBAVIETAS

24. Paldies! Brīvības iela 55, Rīga, LV 1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv