490 likes | 771 Views
Modelis “skolēns un skolēns” un “pedagogs un skolēns”. Kaspars Bikše, 2011. gada 23. novembris, RSD jauniešiem. Modelis “pedagogs - skolēns”. Krīzes posmi (skolotājiem un skolēniem) Subjektīvā atmiņa Attieksmes maiņa pret vienaudžiem un skolotājiem Nav konkrētas vietas sociālajā hierarhijā
E N D
Modelis “skolēns un skolēns” un“pedagogs un skolēns” Kaspars Bikše, 2011. gada 23. novembris, RSD jauniešiem
Modelis “pedagogs - skolēns” • Krīzes posmi (skolotājiem un skolēniem) • Subjektīvā atmiņa • Attieksmes maiņa pret vienaudžiem un skolotājiem • Nav konkrētas vietas sociālajā hierarhijā • Straujais augšanas un nobriešanas process • Par celšanos kājās stundas laikā • Acu leņķis (visam “skrien virsū”, gāžas un krīt, “neredz” un “nedzird)”
Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Skolotājs Skolēns Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Modeļa “skolēns un pedagogs” bioloģiskie aspekti Skolēns Skolotājs Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Modelis “skolēns un skolēns” • Vecumposma izpausme kā pārejoša slimība • Haoss kā pasaules izjūta (straujais augšanas un nobriešanas process, hormoni izjauc nervu sistēmas pašregulāciju un, savukārt, nervu sistēma izjauc psihiskās darbības ritmus) • Neapzinātā kolektīvā depresija kā valdošā sistēma (ieslēgšanās savā istabā, bezdarbība, datorspēles, skaļa mūzika)
“Skolēns – skolēns” • Meitenēm mazāks augums, tāpēc ātrāk attīstās (“skatās” uz vecākiem puišiem) • Atšķirība viena dzimuma ietvaros līdz pat 4 gadiem- to nosaka iedzimtība • Dažādās attīstības klasē radītas problēmas klasē • 2 tipi: vieni, kas attīstās ātri (pēkšņi liels cilvēks, bet prāts kā bērnam- parasti muskuļoti un spēcīgi), otri- lēni- spēcīgas gribas cilvēki
“Skolēns – skolēns” • Spēcīgāko kļūšana par līderiem (veidojas patērētāja psiholoģija, jo viss nāk par “velti”) • Tie, kas ātri attīstās, klasē ir daudz, tāpēc nav viegli iekarot savu vietu • Klauna lomas spēlētāji (gudrie) • Peramā zēna loma (tuklie (piekaujamie)) • “Caurbiras” (ar spēcīgu gribu apveltītie) • Ja kāds “mazais” pēkšņi pāraug līderi, cenšas iekarot līdera pozīciju (iepriekšējam līderim nav konkurences iemaņu, jo viss “nācis par velti”) • Iepriekšējais līderis rīkojas nežēlīgi
“Skolēns – skolēns” • Ārējais izskats kā vārīgākā, jūtīgākā vieta (vārdu izvēle) • Fiziskā defekta akcentēšana • Apģērba akcentēšana, pirsings, mati(krāsu izvēle) • Viltus unikalitāte • Nemirstības ilūzija, domas par pašnāvību • Taisnīguma ilūzija • Rupjības • Smēķēšana, alkohols • Datorspēles • Nauda
Kāpēc jaunieši tīšām necenšas veikt skolas uzdevumus? • Maza bērna iekšējā motivācija • Sociālās salīdzināšanas pieeja • Sacensība gūst virsroku • Veiksminieku un neveiksminieku statuss (uzvarētāji un zaudētāji vieni un tie paši) • Pašvērtības saglabāšana, tīšām netiecoties pēc sasniegumiem • Jauniešu sociālā poza Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
“Skolēns – skolēns” un “Pedagogs – skolēns” sadarbības iespējas 1) izzināt pašiem savas “stiprās un vājās puses” 2) izvēlēties reālistiskus mērķus 3) noteikt konkrētu rīcību • Pašu izvēlētie reālistiskie mērķi mazina bailes no neveiksmēm, palielina cerības uz panākumiem, mazina nervozitāti un nepatiku pret skolu Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Darbs ar spēju “depresivitātes” sindroma pārmāktajiem • Programmas pamatā ir apziņas veidošana, ka problēmu pamatā ir tikai centienu trūkums • Ieteicamais paņēmiens – “sarunāties ar sevi” • Tas ir, viņi paši sev saka, piemēram, “pamēģini jaunu paņēmienu!” – pretstatā agrākajam: “ nav jēgas, es tik un tā neatrisināšu!” Sagatavojis Kaspars Bikše, kanceleja@pedagogs.lv; www.pedagogs.lv
Zemu motivēti jaunieši veiksmes un neveiksmes mēdz piedēvēt tikai ārējiem apstākļiem, piemēram, vieglam kontroldarbam vai laimīgai nejaušībai (kāds kaut ko pateica priekšā, skolotājs “uzēdies” u.c.) • Tie jaunieši, kuri tā dara, neatrod pamatotu iemeslu īpaši censties
“Skolēns – skolēns” un “Pedagogs – skolēns” sadarbības iespējas • Pateiksim skaidri, ko mēs no skolotājiem gaidām! • Ja skolotāji nezina, kas no viņiem tiek gaidīts, viņi jūtas nervozi!
Izdarīsim kaut ko komiski “slikti”! • “Nobloķēšanās” rodas nevis tāpēc, ka mēs nevarētu mācīties vispār, bet tāpēc, ka nespējam mācīties labi • Darba sākumā atbrīvosimies no kritizēšanas • (Eksperiments par nākamā gada ģenerālo uzdevumu) Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Iztēlosimies un izdarīsim! • Iztēlošanās ir sapņu pārvēršana realitātē • Jāizmanto aktīvas iztēlošanās paņēmieni • Princips ir šāds: neko nevar izdarīt, ja nespēj iztēloties sevi to darām Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Attēlosim mērķus! 1 • Zemapziņa reaģē uz spilgti iedomātiem tēliem • Ja mēs paši nereklamējam savus mērķus, drīz vien vispār varam izlaist tos no redzesloka • Nedomājot par saviem mērķiem, mēs iekrītam reaģēšanas slazdā- reaģējam tikai uz cilvēkiem un apstākļiem un aizmirstam domāt paši par saviem mērķiem • Skaidra mērķa vizualizēšana ir pirmais solis, lai gūtu panākumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Attēlosim mērķus! 2 • Ieteicams guļamistabā, darbistabā, mācību telpā pie sienas izvietot dažādus attēlus, kartītes, uzrakstus, kas atgādina par mērķiem • Psihologi iesaka pirmām kārtām tos novietot guļamistabā pie sienas, jo skatoties uz kartītēm, kad tikko pamodies, vizualizācijas efekts ir spēcīgāks • Mērķi ir jāreklamē pašiem sev, pretējā gadījumā mūsu psihiskā enerģija tiek tērēta lietām, kuras patiesībā mums nav tik svarīgas Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Attēlosim mērķus! 3 • Četri apļi: mana šodiena, mans mēnesis, mans gads, mana dzīve • Katrā aplī ierakstām, ko vēlamies • Pierakstot šos mērķus, mēs rīkojamies kā lidmašīnas pilots, kas pirms pacelšanās gaisā • Prāts tiek cītīgi orientēts uz to, ko vēlas sasniegt • Tiek vēlreiz atgādināts par patiesajām vēlmēm Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Radīsim sapņu tēlu! • “Es kļūšu par ienesīgāko kinozvaigzni.” • Jārada savs sapņu tēls par ko mēs gribam kļūt, un jāmēģina šo bildi apdzīvot tā, it kā tā būtu īstenība • Citiem vārdiem sakot, tie ir jāizdomā • Sapņu tēls jārada tūlīt pat- un ne mirkli vēlāk • To vienmēr var mainīt, taču ne mirkli ilgāk bez tā • Drīz vien būs redzams, kā šī vīzija ietekmēs motivēšanas spēju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Izdomāsim patiesus melus!1 • Aicināsim sevi “melot” • Melodami sev, mēs radām tēlu par to, kādi mēs gribētu būt • Daudz cilvēku baidās ieraudzīt patiesību par to, kas viņi varētu būt • Ja arī tev ir grūti saskatīt sevī šīs iespējas, sākumā mēģini izteikt to fantāzijās, tā kā bērni savās spēlēs Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Izdomāsim patiesus melus! 2 • Sadomāsim stāstus par to, kas mēs gribētu būt! • Tā kā zemapziņa nezina, ka mēs fantazējam, mēs pamazām to arī iepotējam • Neredzot savu fantāziju, mēs nevaram sākt to iedzīvināt Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Plānosim savu darbu! • Veltīsim vienu stundu nedēļas plānošanai- tā būs visproduktīvākā no visām darbam veltītajām stundām • Rūpīgi izplānotam patstāvīgajam darbam vajag tikai vienu trešdaļu laika, kas tiktu patērēts neplānotām, haotiskām sarunām, diskusijām • Rezultātā padarīsim ne tikai trīs reizes vairāk, bet arī būs pārliecība, ka mēs katrs kontrolējam situāciju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Pamēģināsim citādāk! • Kādā brīdī gribas teikt: “Es nevaru.” • Un tam mēs pasmaidīsim un sev teiksim: “tu to neesi darījis”, nevis “nevari – tāpēc nemuldi muļķības!” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Izmantosim iztēli! • Kad ieraudzīsim kādas slavenības fotogrāfiju, iedomāsimies, ka tie patiesībā esam mēs • Galvenais ir jāapņemas produktīvi izmantot iztēli • Raizēšanās ir iztēles ļaunprātīga izmantošana • Napoleons sacījis: “Pār pasauli valda iztēle.” • Einšteins mēdza teikt: “Iztēle ir daudz svarīgāka par zināšanām, tas ir, prast aktīvi izmantot savu iztēli • Kad šī prasme apgūta, pirmais uzdevums ir iztēloties par ko gribētu kļūt, lai domās ieraudzītu sevi gūstam iecerētos panākumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Iemācies labi justies! • Cilvēku nekas nevar padarīt laimīgu- var tikai tāds justies vai nejusties Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Būsim sapņotāji! • Lai spētu īstenot iecerēto, vispirms ir attīstīsim spēju sapņot • Sapņošana ir nākotnes radīšanas darba plānošanas stadija • Taču aktīvajā sapņošanā vissvarīgākais nav mērķu sasniegšana, bet gan tas, ko tā izdara ar sapņotāju, tas ir, virzoties uz saviem sapņiem, mēs piepildām sevi Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Izgudrosim spēles! • Gatavojoties kontroldarbiem, pārbaudiet viens otru, izgudrojot grūtus pārbaudes darba jautājumus • Vienīgais noteikums- jāuzdod trīsdesmit jautājumi un atbildēm jāparādās tajā mācību vielā, par ko nākamajā dienā ir kontroldarbs • Jo jautājumi oriģinālāki, jautrāki un grūtāki, jo aizrautīgāks process • Paceļot mācības līdz sarežģītas spēles līmenim, darbs tiek aizstāts ar izklaidi • Vai šāds darbs ir smagāks? Smagāks gan, taču darba pārvēršana par spēli palielina enerģiju un radošo pieeju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Uzskaitīsim! • Biežāk sacīsim: “Es gribu noskaidrot šīs trīs lietas; es gribu uzdot šādus četrus jautājumus, gribu izteikt savus divus lūgumus u.t.t. • Šāds valodas lietojums palīdz maksimāli koncentrēties • Ja visu laiku tos izvirza, labāk spēj kontrolēt dienu un jūtas kā noteicējs pār dienas norisēm • Šādi jaunieši ir laimīgāki, jo viņu dienas ritmu nosaka pašu prāta spēks, nevis t tikai izmisīgi reaģē uz apkārt notiekošo Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Radīsim vārdiem pozitīvas asociācijas! • Saistot gribasspēku ar kaut ko smagu un nepatīkamu atteikšanos, mēs vājinām savu apņēmību to nostiprināt • Lai apņēmību stiprinātu, ir vērts izdomāt vārdam jaunas asociācijas, piemēram, “neveiksme” nozīmē “iesildīšanos uz panākumiem” • Tādējādiar atkārtošanas palīdzību vārdu “neveiksme” spējam lietot arī pozitīvā nozīmē Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
“Pārprogrammēsim” sevi! • Ja regulāri skatāmies un klausāmies ziņu raidījumus, mēs piederam pie ļoti viegli pārliecināmas un nohipnozitējamas ļaužu grupas • Jaunumu kā tādi netiek uzskatīti par jaunumiem. Par jaunumiem tiek uzskatīti. Ar tiem apzināti cenšas šokēt. • Jo vairāk sliktos jaunumus pieņemam kā jaunumus, jo vairāk noticam, ka tāda ir dzīve, jo bailīgāki un ciniskāki mēs kļūstam Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Sarunāsimies ar sevi! • Platons teicis, ka saruna esot dvēseles saruna pašai ar sevi • Ja tiešām vēlamies tikt skaidrībā par kaut ko, tad labāku sarunas biedru par sevi pašu neatradīsim • Neviens cits tik labi nepārzina mūsu problēmas, iemaņas un spējas kā vien paši • Sarunas gaitā ir iespēja apšaubīt savu pesimismu, tā vietā radot optimistiskas domāšanas ieradumus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Palasīsim sev priekšā! • Psihologi ir atklājuši, ka lasot skaļi, atceras trīsreiz vairāk, nekā lasot klusu • Kad atrodam kaut ko tādu, ko vēlamies atcerēties un nākotnē izmantot, izlasīsim vai vienkārši to pateiksim skaļi! Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Rīkosimies kā varonis! • Varoņi ir spēka avots • Tie mums vajadzīgi, lai spētu mūs iedvesmot, nevis tos apskaust • Mēs visi esam vienkārši, jo nezinām uz ko esam spējīgi • Noliksim attēlus vmums redzamā vietā! • Taču varoņus “izmantosim” nevis viņus godājot, bet gan kaut ko no viņiem iemācoties – lai dzīve kļūst par iedvesmas avotu! • Dižie mums šķiet diži tikai tāpēc, ka mēs viņu priekšā nometušies uz ceļiem. Celsimies kājās! Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Kāpēc mēs raudam? • Kāpēc mēs raudam, kad redzam izcilus panākumus, kāpēc raudam kad akla meitene pārvar šķēršļus filmā? • Šajos skaudrajos brīžos mēs raudam tāpēc, ka nožēlojami apzināmies, ka arī mūsos ir kaut kas tāds, kas varētu būt tik pat dižs • Mēs uz brīdi kļūstam par to diženumu, ko vērojam • Taču asaras sariešas acīs tāpēc, ka apzināmies savu niecību tā piepildīšanā Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Izmantosim “prāta vētras”! • Šo efektīvo paņēmienu var izmantot arī vienatnē • Lapas augšdaļā uzrakstīsim sasniedzamo mērķi • Uzrakstīsim tik ideju, kādu ciparu uzrakstījām lapas augšdaļā • Vienīgais mērķis- noteiktā laikā piefiksēt noteiktu skaitu ideju • Ja tas tiks darīts nedēļu, būs jau simt ideju • Tas mūs atbrīvos no parastajiem ierobežojumiem, radošai, pat neprātīgai domāšanai Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Mācies mainīt ieradumus! • Ieradumus labāk pārveidot un pilnveidot, nevis piespiedu kārtā iznīcināt • Ieradumu iznīcināšanas motivācija ir bailes • Tāpēc atradīsim aizstājēju Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Atradīsim draugu- privātskolotāju! • Viņš iemācīs vēl labāk novērtēt sevi jomā, kas padodas vislabāk • Vislabākais ir tas, ja viņš palīdz tev izdarīt ko tādu, ko agrāk esam baidījušies darīt • Palūgsim savam privātskolotājam, lai viņš ir atklāts un kādu brīdi ar mums pastrādā Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Tiksim vaļā no draugiem! • Izvairīsimies no tiem, kas mūs nomāc, kas neatbalsta mūsu mērķus! • Satiksimies ar tiem, kas atbalsta mūsu vēlmi būt laimīgam- tie būs labi palīgi • Iedziļinies savās iekšējās izjūtās, kad esam kopā ar draugu! • Nenovīdīgas tenkas izsūc enerģiju • Praktiskais darbs “Izveidosim draugu sarakstu, kuru klātbūtnē mēs jūtamies darbīgāki, laimīgāki, optimistiskāki un izvēlēsimies vienu no viņiem...!” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Iztēlosimies nāves gultā! • Izjutīsim ar miršanu un atvadīšanos saistītas izjūtas • Atcerēsimies cilvēkus, kuriem dzīvē bijusi liela nozīme + klusi sarunāsimies ar viņiem • Tādā brīdī mēs atklāsim, cik daudz mūsos ir brīnišķīgu jūtu pret viņiem, pasauli, apzināsim nepadarītos darbus, gūsim skaidrību par patiesi svarīgo dzīvē • Šādas izjūtas radīs vēlmi neko neatstāt nepateiktu, dzīvot tā, ka kuru katru brīdi varētu nomirt • Neapzinoties nāves esamību, nav iespējams pilnībā apzināties dzīvi • Uzburot iztēlē spilgtas savas dzīves pēdējās stundas, rodas izjūta, piedzimsti no jauna ar jēgas apziņu Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Koncentrēsimies uz noteiktu punktu! • Pārtrauksim no domāšanas vienlaicīgi par pārāk daudzām lietām- tas domāšanā rada haosu un rada enerģijas “noplūdi” • Nav iespējams sasniegt lielāku mērķi, ja tas nespēj aizraut iztēli • Ja spēj to izsapņot, tad spēsim arī to izdarīt Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Nerosīsimies... pasēdēsim mierīgi! • Labākās idejas top vienatnē • Nekas prātam netraucē sarunāties pašam ar sevi • Mūsdienu interaktīvajā civilizētajā pasaulē katrs izdzīvo vai nu savu, vai nu kāda cita cilvēka sapni • Ja nedosim savam sapnim laiku un vietu, kurā izpausties, tad lielāko mūža daļu pavadīsim, izdzīvojot citu cilvēku sapņus Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv
Atbrīvosimies no “neērtām” situācijām! • Salīdzināšana un satraukums ko par mums domās citi • Pārtraukšana riskēt (citādi dzīve pārvēršas par cīņu nenonākt neērtā situācijā) • Raizēšanās kā ieradums (ko par mani padomās citi?!) • Ieradums “Ja nav jautājumu, tad starpbrīdis...” vai “pēc devītā jautājuma būs starpbrīdis...” Sagatavojis Kaspars Bikše kanceleja@pedagogs.lv www.pedagogs.lv