VADĪBAS EKONOMIKA

1. VADĪBAS EKONOMIKA VALSTS IETEKME VADĪBAS EKONOMIKAS ILGTSPĒJĪGĀ ATTĪSTĪBĀ 3.LEKCIJA RĪGA -2009.

2. VALSTS IETEKME • Valsts ietekme uz ekonomiskajām sistēmām – valstī noteiktais pasākumu kopums, kas tiek izmantots ekonomisko procesu regulēšanai atbilstoši valsts ekonomiskajai politikai. • Valsts ietekme vērsta uz tirgus ekonomikas nepilnību mazināšanu. • Vai tirgus ekonomikas trūkumus iespējams novērst, kā tas būtu izdarāms? • Valsts iejaucas ne tikai makro ekonomiskajos procesos, bet arī mikro un uzņēmumu līmenī. • Vai tas ir nepieciešams un kāpēc valsts to dara?

3. VALSTS IETEKMES MĒRĶIS UN UZDEVUMI • Valsts ietekmes mērķis – veicināt iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos; • Valsts iejaukšanās uzdevumi: • mazināt netaisnību un nevienlīdzību; • Sekmēt sabiedrības rīcībā esošo resursu efektīvāku izmantošanu; • Sekmēt cenu stabilitāti ražošanas resursu un galapatēriņa preču tirgū; • Nodrošināt pilnīgu nodarbinātību; • Nodrošināt eksporta pārākumu par importu; • Sekmēt valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību.

4. VALSTS IETEKMES INSTRUMENTI MAKRO LĪMENĪ • Valsts rīcībā ir šādi instrumenti, kuri tiek izmantoti nolūkā ietekmēt makroekonomiskos procesus: • Monetārās politikas pasākumi – KĀDI?; • Fiskālās politikas pasākumi – KĀDI? • Konkurences politikas pasākumi – KĀDI?; • Ārējo tirdzniecību regulējošie pasākumi – KĀDI?; • TS Struktūrpolitikas pasākumi – KĀDI?; • Sociālās politikas pasākumi – KĀDI?; • Nodarbinātību veicinošie pasākumi UN CITI.

5. ILGTSPĒJĪGA EKONOMISKĀ SISTĒMA • Ilgtspējīga ekonomiskā sistēma – tāda ES, kurā līdz minimumam samazināti ekonomiskās krīzes izraisošie cēloņi un veicina sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos. • Ilgtspējīgas ekonomiskās sistēmas nozīmīgākās pazīmes: • Kopējā pieprasījuma pieaugums atbilst kopējā piedāvājuma pieaugumam – pieļaujamā novirze 5%; • Cenu stabilitāte – cenu pieaugums 1 – 3%; • Darba algas pieauguma temps atpaliek no darba ražīguma pieauguma tempa; • Valstī tiek īstenota efektīva konkurences politika; • Pozitīva ārējās tirdzniecības bilance; • Pilnīga nodarbinātība – BD = 2,5 – 5% • apgrozībā esošais brīvās naudas daudzums atbilst saražoto preču un pakalpojumu vērtībai.

6. PAŠREGULĒJOŠA TIRGUS EKONOMIKAS SISTĒMA • Pašregulējoša tirgus ekonomiskas sistēma – tirgus ekonomika, kurā piedāvājums un pieprasījums pilnībā tiek regulēts ar tirgus līdzsvara cenas augstu elastību. • Pašregulējošas ekonomiskās sistēmas nozīmīgākās pazīmes: • piedāvājums rada pieprasījumu un pieprasījums rada piedāvājumu – ŽANS BATISTA SEJA; • NEPASTĀV BŪTISKU CĒLOŅU saražoto produktu piedāvātā daudzuma neatbilstībai pieprasītajam apjomam; • preces tiek ražotas mazās partijās daudzos uzņēmumos; • tirgū DOMINĒ pilnīgas konkurences tirgus līdzsvara modelis; • Neviens tirgus dalībnieks nespēj ietekmēt tirgus cenu; • Preču ražošana minimāla rentabilitāte; • Nebūtiska ārējā tirdzniecības ietekme uz preču tirgu; • nenozīmīga ārvalstu investoru ietekme; • apgrozībā esošais brīvās naudas daudzums atbilst saražoto preču vērtībai.

7. VALSTS IEJAUKŠANĀS EKONOMIKĀ BŪTĪBA • Valsts iejaukšanās ekonomikā – funkcionāli saderīgu pasākumu īstenošana nolūkā sasniegt noteiktus politiskos un sociāli ekonomiskos mērķus. • Valsts iejaukšanās ekonomikā tautas valodā tiek dēvēta ..... Valsts ekonomiskā politika • Valsts iejaukšanās – vadības ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kura tiek apvienota makroekonomikas, sociālās psiholoģijas, matemātikas un citas zinātnes.

8. BRĪVĀ TRGUS EKONOMIKAS PRIEKŠROCĪBAS • Brīvā tirgus ekonomikas sistēmai piemīt savi trūkumi un priekšrocības. • Nozīmīgākās BTE priekšrocības: • ražošanas resursu decentralizēta sadale. kā tas notiek?; • brīvprātīga darba dalīšana – kā tas izpaužas; • brīva ražošanas specializācija - kā tas izpaužas; • netraucēta produktu maiņa – kā tas notiek, ierobežojumi? • brīvas cenas – vai reāli pastāv brīvas cenas? • darbaspēka brīva pirkšana un pārdošana; • augsta ražošanas efektivitāte – kas to veicina? • zinātnes atklājumi īsā laikā nonāk ražošanā • veicina demokrātijas attīstību – kādā veidā? • preču ražotāji ātri reaģē uz pieprasījuma izmaiņām – kāpēc?

9. BRĪVĀ TIRGUS EKONOMIKAS TRŪKUMI Brīvā tirgus ekonomikas sistēmas trūkumi: • Dabas resursu nesaprātīga izmantošana – kāpēc?; • Parādās negatīvie blakus efekti – kādi?; • Rada ekonomiskās krīzes – kāpēc?; • Apdraud patērētāju tiesības – kādā veidā?; • Veicina noziedzību un vardarbību – kāpēc?; • Sekmē bezdarba rašanos – kā tas notiek?; • Sekmē ekoloģiskas katastrofas – kāpēc?; • Rada sociālu norobežošanos un sabiedrības noslāņošanos; • Veicina globālu konfliktu rašanos - kāpēc? • Sekmē korupcijas izplatību un mafijas veidošanos – kāpēc?

10. VALSTS IEJAUKŠANĀS OBJEKTĪVĀ NEPIECIEŠAMĪBA Valsts iejaukšanās brīvā tirgus ekonomiskajā sistēmā saistīta ar šādiem objektīva rakstura apstākļiem: • brīvā tirgus ekonomiskās sistēmas trūkumu novēršanai vai mazināšanai?; • sabiedrības rīcībā esošo resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai; • sociālā taisnīguma palielināšanai sabiedrībā – kas rada šo netaisnību; • vienlīdzības palielināšanai starp atšķirīgiem sabiedrības locekļiem – kā izpaužas nevienlīdzība un kas ir tās objektīvais pamats? • ārējo faktoru nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai valsts ekonomikā - kādi faktori būtu jāmazina?; • ārvalstnieku klātbūtnes regulēšanai valsts ekonomikā – pozitīvie un negatīvie aspekti šajā jautājumā.

11. VALSTS IEJAUKŠANĀS UN EKONOMIKAS REGULĒŠANA Valsts, mērķtiecīgi iejaucoties dažādos ekonomiskajos procesos, iegūst šādus efektus: • Mainās kopējo pieprasījumu un kopējo piedāvājumu veidojošo tautsaimniecības subjektu uzvedība; • mainās noteiktu ekonomisko procesu attīstības intensitāte; • palielinās vai samazinās ekonomikas subjektu ieguldītā kapitāla atdeve noteiktos ekonomiskajos procesos; • samazinās sabiedrībai neveselīgu un kaitīgu preču ražošana; • mazinās vai pastiprinās globālo faktoru ietekme uz valsts ekonomiku.

12. VALSTS EKONOMIKAS REGULĒŠANĀ IZMANTOJAMIE INSTRUMENTI - LĪDZEKĻI Svarīgākie valsts ekonomiskās politikas instrumenti ir šādi: • patērētāju tiesību aizsardzības institūts; • fiskālā un monetārā politika; • ārējo tirdzniecību regulējošo tarifu un kvotu noteikšana; • nodokļi un nodevas; • konkurences veicināšanas politika; • valsts investīcijas; • valsts īpašuma privatizācija; • tautsaimniecības struktūrpolitika; • ekoloģiskā politika; • monopolu darbības uzraudzības institūts.

13. VALSTS EKONOMIKAS REGULĒŠANAS TEORIJAS • Vairāku gadsimtu laikā tika izstrādātas vairākas ekonomiskās teorijas, kuras pierādīja valsts iejaukšanās nepieciešamību, piedāvājot konkrētus pasākumus ekonomiskās attīstības stabilizācijai. • Nozīmīgākās teorijas: • Klasiskā ekonomikas skola; • Marksa ekonomiskā skola; • Keinsa ekonomiskā teorija; • Monetārisms; • Jaunā ekonomiskā skola; • Piedāvājuma ekonomiskā teorija; • Modernā ekonomiska skola.

14. KLASISKĀS EKONOMIKAS SKOLAS RAŠANĀS APSTĀKĻI • Klasiskā ekonomikas skola radās apstākļos, kad valsts ekonomikā dominēja šādi aspekti: • liels agrārā sektora īpatsvars valsts ekonomikā; • rūpniecisko preču ražošanā izmantoja lielu apjomu agrāras izcelsmes izejvielu; • daudzos ekonomikas sektoros valdīja gandrīz pilnīga konkurence; • ražoto preču sortiments salīdzinoši neliels; • liels ražotāju skaits ar nelielu ražošanas apjomu; • brīvi pieejams darbaspēks par salīdzinoši zemu cenu; • ārvalstu ietekme nenozīmīga; • nebūtiska valsts iejaukšanās ekonomikā.

15. KLASISKĀS EKONOMIKAS SKOLA • Klasiskās ekonomikas skolas teorija parādījās 18.gs. Tās pamatlicēji ir A.Smits (1776), Ž.B.Seja (1803), D.Rikardo (1817), A.Maršals (1890) u.c.. • Klasiskās ekonomikas skolas dibinātāju populārākie uzskati: • tirgus ekonomikā pastāv pašregulēšanās mehānismi, kas spēj pārvarēt ekonomiskās krīzes ar darba algas un cenu elastību; • preču pārprodukcija ir ekonomikas īslaicīga parādība; • katrs pieprasījums rada piedāvājumu un katrs piedāvājums rada savu pieprasījumu – Seja likums; • ekonomika pastāvīgi funkcionē pilnīgas nodarbinātības apstākļos, jeb potenciāli iespējamās ražošanas līmenī; • bezdarbs ir īslaicīga parādība ekonomikā, kuru rada darba devēja un darba ņēmēja domstarpības par darba algu.

16. KEINSA EKONOMISKĀS SKOLAS IZVEIDOŠANĀS Keinsa ekonomiskās skolas izveidošanās objektīvie priekšnoteikumi: • ražošanas koncentrācijas un specializācijas pastiprināšanās; • lielu uzņēmumu parādīšanās; • ārējās preču plūsmas intensitātes pastiprināšanās; • valsts izdevumu palielināšanas nepieciešamība; • kredītiestāžu skaita palielināšanās; • ekonomisko krīžu parādīšanās.

17. J.M.KEINSA EKONOMISKĀS SKOLAS PAMATPRINCIPI • Keinsa ekonomikas skola parādījās 20.gs. 30-jos gados, kad pasaules ekonomiski attīstītajās valstīs bija pārņēmusi Lielā depresija. • Keinss no jauna izstrādāja kopējā pieprasījuma un piedāvāja teoriju. • Svarīgākās Keinsa ekonomiskās skolas atziņas: • valdība var ietekmēt subjektu aktivitāti tirgus ekonomiskā, izmainot kopējo pieprasījumu ar naudas un fiskālo politiku; • Keinss iesaka pielietot nediskrēto fiskālo politiku, kurā tiek pielietoti automātiskie stabilizatori; • bezdarbs ir ekonomikas cikliskās attīstības neatņemama sastāvdaļa. • naudas piedāvājuma izmaiņas neuzskata par izšķirošo faktoru ekonomiskās aktivitātes izmaiņām; • cenas un darba algas ir neelastīgas īslaicīgā periodā.

18. MONETĀRISMS • Monetārisma ekonomiskās skolas pamatlicējs ir Miltons Frīdmans un viņa kolēģi Čikāgas universitātē. • Svarīgākās monetāristu atziņas ir šādas: • naudas piedāvājuma izmaiņas nosaka nominālā IKP apjoma izmaiņas īslaicīgā periodā un cenu līmeni ilglaicīgā periodā; • naudas apgrozījuma ātrums ir stabils rādītājs; • naudai ir primārā nozīme ekonomikas izaugsmes izmaiņās; • cenas un darba algas ir elastīgas arī īslaicīgā periodā, tāpēc AS līkne nav horizontāla, bet ievērojami stāvāka; • fiskālajai politikai ir neliela ietekme uz cenu izmaiņām un ražošanas apjomu gan īslaicīgā, gan ilglaicīgā periodā;

19. JAUNĀ EKONOMIKAS SKOLA • Jaunās ekonomikas skolas pamatlicēji ir Roberts Lukass, Tomass Serdžants un Roberts Barrovs. • Svarīgākās jaunās ekonomikas skolas atziņas ir šādas: • cenas un darba algas ir kļuvušas daudz elastīgākas, pateicoties nepieciešamās informācijas lielākai pieejamībai; • pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai izšķirošā loma ir cenu un darba algas elastībai; • bezdarbā lielāko īpatsvaru veido brīvprātīgais bezdarbs, jo cilvēki aiziet no viena darba, lai meklētu labāk atalgotu darbu; • liels bezdarba līmenis rodas tāpēc, ka strādājošajiem rodas nepareizs priekšstats par ekonomikas apstākļiem un attīstību; • ekonomiskos ciklus rada kopējā piedāvājuma līknes nobīde, bet kopējam pieprasījumam un naudas piedāvājumam nav nekādas nozīmes.

20. PIEDĀVĀJUMA EKONOMISKĀ TEORIJA • Piedāvājuma ekonomiskā skola parādījās pagājušā gadsimta 80.-jos gados. R.Reigana (1981.-1989.) un M.Tečers (1979.-1990.) valdības laikā. Tās būtība ir šāda: • ekonomiskos stimulus uzskatīja par ekonomiskās izaugsmes svarīgāko faktoru; • lielu uzmanību veltīja ekonomiskās darbības stimulēšanai un ietaupījumu palielināšanai; • piedāvāja nodokļu nastas samazināšanu ekonomikas izaugsmes veicināšanai un darba ražīguma palielināšanai; • nodokļu samazināšanai vajadzēja palielināt valsts budžeta ieņēmumus; • nodokļu samazināšanai vajadzēja palielināt ietaupījumus un investīcijas, kas varētu ietekmēt darba pieprasījumu. Piedāvājuma teorijas piemērošanas rezultātā ASV ekonomika neuzlabojās, samazinājās potenciālās izaugsmes tempi, palielināja budžeta deficītu un samazināja uzkrāšanas normu.

21. MODERNĀ, JEB GLOBĀLĀS EKONOMIKAS SKOLA • Modernās, jeb globālās ekonomikas skolas rašanās priekšnoteikumi: • ASV ekonomikas dominējošā loma pasaulē; • ASV valūtas lielā ietekme uz daudzu valstu ekonomiku; • starptautiskie konflikti un ANO nespēja tos mazināt; • Āzijas valstu straujā ekonomiskā izaugsme; • ES valstu vairākkārtēja paplašināšanās; • Krievijas ietekmes palielināšanās pasaules ekonomikā un politikā.

22. EIROPAS SAVIENĪBA –GLOBĀLA EKONOMIKAS SISTĒMA • Eiropas savienības ekonomiskās politikas pamatvirzieni: • Kopējā politika • Kopējais tirgus • Reģionālā attīstība • Eiropas Savienības izveidošanās priekšnoteikumi; • Eiropas Savienības priekšrocības un trūkumi no Latvijas valsts viedokļa.

23. PALDIES PAR UZMANĪBU!