Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas

1. Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas 2013. gada 11. jūnijā

2. Saturs • Pētījuma konteksts • Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū? • Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt? • Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

3. Pētījuma konteksts Kāpēc pētījums par bezdarbu un nodokļu-pabalstu sistēmu?

4. Pētījuma pamatojums • Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes • Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem • Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci - nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu • Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un nevienlīdzību) • Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalsts ģimenēm • Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas sociālās drošības tīkls)?

5. Pētījuma pamatojums • Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu ilgstošo bezdarbu • Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus • Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem • Balstīties valdības veiktajā krīzes pasākumu izvērtējumā (ārkārtas sabiedrisko darbu programma) • Latvijas valdība ieguldījusi pamatīgu darbu, lai nodrošinātu precīzu datu bāzi par pabalstiem un nodarbinātības-bezdarba periodiem • Latvija pievienojas Lielbritānijai, Nīderlandei un Ziemeļvalstīm, kur administratīvos datus izmanto, lai veidotu pierādījumos balstītu politiku

6. Uzņēmumu sniegtā informācija vairāk liecina par nepietiekamu pieprasījumu, nevis darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru Latvijā 2010.-2013. gadā Darbaspēka trūkums Nepietiekams pieprasījums Avots: Uzņēmējdarbības tendences (Ekonomiskā situācija) pētījums, CSP

7. Atšķirībā no citām valstīm ar būtiskām taupības programmām, Latvijā drošības tīkls krīzes laikā paplašinājās ... taču bija nepieciešamas politikas korekcijas (reālie izdevumi) (saņēmēju skaits, labā ass) Mājokļa pabalsts (reālie izdevumi) Mājokļa pabalsts (saņēmēju skaits, labā ass) Avots: administratīvie dati

8. Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū profilēšana Kuras grupas cieš no darba trūkuma vai nepastāvīga darba?

9. 2007.-2010.g. plašas bez darba/nepastāvīga darba kategorijas

10. Vientuļie, gados vecāki bezdarbnieki/personas ar invaliditāti Vientuļi jauni vīrieši Vecāki bezdarbnieki, ar labu veselību (fit for work) ar zemu izglītību . Veci/Vidējā vecuma . Jauni 20 - 29 gadi . 50+ gadi 18% 22% 45 - 61 gadi . Vīrieši . Precējušies 14% . Vientuļie . Nav bijuši precējušies . 10+ gadu darba . 10+ g.darba pieredze . Ļoti zema izglītība pieredze . Zema izglītība . . Zema izglītība Bezdarbnieki . Daudz invalīdu/bezdarbnieku . Bez bērniem . Bezdarbnieki/zemi ienākumi/ . Hroniska saslimšana . Lauki neregulārs darbs Nestrādājošās māmiņas ar mazu bērnu Mazizglītoti, laukos dzīvojošie Pašnodarbinātie gados vecākie vīrieši apgādnieki vīrieši . Jaunākas sievietes . 30 - 39 gadi . - 40 54 gadi 11% 25 - 39 gadi . Precējušies/kopdzīve 9% 11% . Precējušās/kopdzīve . Ļoti zema izglītība . Precējušies . Augstākā izglītība . 10+g.darba pieredze . Bērni līdz 6 g.vecumam . 10+ gadu darba pieredze . Pašnodarbinātie . Lauki . Bērn s 6 g. . Mājsaimniecībā nav bērnu < . Partneris strādā . Lauki . Nereģistrēti nodarbināti Partnere nestrādā . Augsti izglītotas mātes, kas nestrādā Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un nestrādājošu partneri Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar strādājošu partneri . Vecākas sievietes 50+ . 30 - 39 gadi . 50+gadi 6% 6% 4% . Precējušās . Precējušās . Precējušās . Zemāka izglītība . Augstākā izglītība (vairumam) . Zemāka izglītība . 10+ gadi darba pieredze . 10+ gadu pieredze . 10+ gadu darba pieredze . Bieži ar invaliditāti (visvairāk . Bērni . Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas starp grupām), neaktīvas . Pilsēta . Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās . Hroniskā saslimšana . Partneris strādā . Hroniski slimas . Ar strādājošu partneri . Partneris nestrādā BEZ DARBA/ NESTABILS DARBS: PRECĪZA GRUPĒŠANA Grupas lielums

11. Politikas risinājumi • Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi risināt tādu cilvēku problēmas, kam ir ilgstoši sarežģījumi darba tirgū un ekonomisku problēmu risks • Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu bezdarbnieku grupu • Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi izglītotas nestrādājošas māmiņas • Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības pakalpojumiem • Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no identificētajām grupām

12. Atkarība no pabalstiem:Vai pastāv pabalstu slazds? Vai ir pierādījumi plaši izplatītai atkarībai no pabalstiem? Vai pabalstu saņēmēji tos saņem ilgi? Vai nodokļu un pabalstu sistēma sniedz cilvēkiem motivāciju uzsākt darbu?

13. Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma nodrošina, ka "darbs atmaksājas"? • Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem: • Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas aptvērums saglabājas zemā līmenī • Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu • Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību • Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr: • Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos pabalstus, saskaras ar augstām nodokļu efektīvajām likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek atņemts 1 LVL pabalstu) • Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu saņēmējiem

14. Bezdarbnieka pabalsts vēl joprojām attiecas uz nelielu cilvēku skaitu Avoti: Eurostat Latvija, ESDO Nodarbinātības un darba tirgus statistikas dati visām pārējām valstīm.

15. Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu 15 Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi (īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no 2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam) Procenti GMI Mājokļa Invaliditātes Bezdarbnieka Citi pabalsti Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

16. Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ... Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

17. 40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši GMI tikai vienu periodu Pabalstu saņemšanas biežums Periodu skaits vienai personai

18. ... un šā perioda ilgums izrādās īss ... liela daļa periodu ir no viena līdz trim mēnešiem

19. Pievēršoties kopējiem tēriņiem, izdevumi universālajām programmām ir lielāki nekā no ienākumiem atkarīgajām programmām Tēriņi no ienākumiem atkarīgām programmām Kopējie tēriņi universālajām programmām Avots: Valsts pārvaldes dati, darbinieku veiktie aprēķini.

20. GMI ir labi mērķēts (91% tiek novirzīts nabadzīgākajai kvintilei), taču pārklājums un pietiekamība ir zema Piezīme: Attiecībā uz Latviju tiek izmantota valsts patēriņa kopsumma, bet attiecībā uz citām valstīm tiek izmantota standartizētā labklājības kopsumma, ko izstrādājusi Pasaules bankas ECAPOV komanda. GMI programmas aplēses ietver mājokļa pabalstu skaidrā naudā nelielā parauga lieluma dēļ. Avots: Pasaules bankas darbinieku aprēķini. Avots: Eurostat, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Labklājības ministrija, Pasaules bankas darbinieku aprēķini

21. GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem pastāv augsts nabadzības risks 21 Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā Ģimenes pabalsti Mājokļa pabalsts GMI, bez mājokļa pabalsta Eurostat nabadzības riska slieksnis “Trūcīgo” slieksnis (procentuāli no vidējiem ienākumiem) Vientuļais vecāks ar 2 bērniem Pāris ar 2 bērniem Viens Pāris

22. GMI pabalsta saņēmēji zaudē visu sociālo palīdzību uzsākot darbu Latvijā Nodarbinātības laikā saņemtie pabalsti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ļauj ienākumiem (pēc pabalstiem un nodokļiem) palielināties līdz ar iesaistes palielināšanos darba tirgū, atsevišķas valstis Avots: Pasaules bankas aprēķini, izmantojot ESDO, nodokļu-pabalstu modeļus vienam vecākam ar diviem bērniem

23. OECD politikas, kas liek "darbam atmaksāties" • Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram, nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē, Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana Francijā, Austrālijā • Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana • No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti, kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā • Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem • Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss) • Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai nodokļu sistēmu)

24. Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu sistēmu strādājošajiem • Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus • Palielināt aptvērumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem • Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu • Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta saņēmējiem, utt.) • Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas) • Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un nodarbinātības pasākumiem • Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē • Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu ietekmi • Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama detalizētāka sadalījuma analīze • Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

25. ANP programmas Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

26. ANP novērtēšanas secinājumi (1) • Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski uzlabo nodarbinātību - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā • Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros • Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir: - profesionālā apmācība roku darbos, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - darba devēja nodrošinātā apmācība darbos, kas nav vienkāršas profesijas jeb roku darbs; - neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs; - neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko transporta līdzekļu vadītājiem • Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir: - darba devēja nodrošināta apmācība vienkārša roku darba veikšanai; - profesionāla apmācība roku darba veikšanai,kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes); - neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas (vidējais līmenis)

27. ANP novērtēšanas secinājumi(2) • Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un pārdošanas joma abiem dzimumiem; roku darbs vīriešiem un darbs, kas nav roku darbs, sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa ietekmes uz nodarbinātību • Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai • Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši vidējā un ilgtermiņā • Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par ierastu praksi

28. ANP ietekmes izvērtējums - nodarbinātības līmenis 6 un18 mēnešus pēc apmācībām (%, apakšējā skala) un vidējie ienākumi 18 mēnešos (%, augšējā skala)●vidējie ienākumi nostrādātajos mēnešos 18 Vīrieši Sievietes

29. Nodarbinātības līmenisProfesionālās apmācības programmas Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

30. Nodarbinātības līmenisDarba devēja nodrošinātās apmācību programmas Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

31. Nodarbinātības līmenisNeformālās izglītības programmas Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

32. Kuras apmācību programmas vislabāk darbojas bezdarbnieku grupām ar grūtībām iekļauties darba tirgū? Sievietes: 15-24 gadi, pamatizglītība vai zemāka (vidējais nod. līm. 14,6%) Vīrieši: 15-24 gadi, pamatizglītība vai zemāka (vidējais nod. līm. 22,5%) Sievietes: 50 gadi un vairāk, ar invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,2%) Vīrieši: 50 gadi un vairāk, ar invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,8%) Margināla ietekme uz apmācību programmu dalībniekiem (nodarbinātajiem) 18 mēnešus pēc apmācībām, procentpunkti

33. Ikmēneša ienākumu sadalījums Vidējie ikmēneša ienākumi 2012.g., Ls Profesionālā apmācība Darba devēja nodrošināta apmācība Neformālās izglītības programmas Īstermiņa pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai Nav iesaistījušies apmācību programmās Piezīme: (Bruto vidējie ienākumi / nostrādāto mēnešu skaits) 18 mēnešos Apmācītie: pēc apmācību pabeigšanas; Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

34. Paldies!