Riska faktoru novērtēšanas metodes

1. Riska faktoru novērtēšanas metodes

2. Riska novērtēšana un tās mērķi Atbilstoši Darba aizsardzības likumam un MK noteikumiem "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" darba vides risku novērtēšanai iespējams piemērot tādas metodes un standartus, kas atbilst uzņēmuma tehniskajiem un ekonomiskajiem resursiem, kā arī darba apstākļiem, ja šī metodika nav mazāk pilnīga par MK noteikumu nr. 379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" izvirzītajām prasībām.

3. Mērķis: Laikus atklāt darba vietās pastāvošos riskus un veikt pasākumus to novēršanai, kas samazinās nelaimes gadījumu un arodslimību rašanās iespēju; nodrošinot darba apstākļu uzlabošanos uzņēmumā un līdz ar to arī nodarbināto pašsajūtas uzlabošanos, jo drošā un sakārtotā darba vidē nodarbinātie jutīsies komfortablāk, nekā bīstamā, netīrā un nesakārtotā darba vidē, kas apdraud viņu drošību un veselību; samazinot nodarbināto saslimstību un ar to saistītos darba kavējumus, ko izraisa neveselīgie darba apstākļi (vēsas telpas, caurvējš, pārslodzes, nepareizi iekārtota darba vieta, stress u.tml.); izvairīties no darba aprīkojuma ekspluatācijas traucējumiem, bojājumiem un avārijām.

4. Riska novērtēšanas soļi (vispārīgā pieeja)

5. Detalizētas riska novērtēšanas etapi

6. Riska novērtēšanas soļi 1. SOLIS. Ko tas var ietekmēt? Uzmanība jāpievērš ne tikai darbiniekiem, kas sava darba specifikas dēļ var iegūt traumas, kaitējumu veselībai u.tml., respektīvi, strādā šajā darbā, bet arī tiem, kas jūs apciemo. Tādi var būt klienti, apmeklētāji, studenti, apkopēji u.c. Jāņem vērā viņu skaitu. 2. SOLIS. Identificējiet briesmas. Nepieciešams uzskaitīt visus iespējamos riska faktorus darba vietā. Atceraties, ka briesmas var parādīties dažādām darbībām. Nav nepieciešams atrast atsevišķu briesmu tipu katrai darbībai. Briesmas jāidentificē: novērojot sava uzņēmuma darbību (tehnoloģiskos procesus, biroja darbu u.tml.); aptaujājot darbiniekus, kas veic darbu (arī izpildot aptaujas lapas, ja darbinieku ir daudz); lietojot kontroljautājumus, kas izstrādāti un piemērojami jūsu uzņēmuma specifikai (darba vietu audits). Ja briesmas, vai specifisko risku ir daudz, tad drošības pārskatā aprakstiet un dokumentējiet tos anotāciju veidā, bet pielikumā dodiet pilnīgu, piemēram, ķīmisko vielu sarakstu (ar bīstamību raksturojošiem parametriem).

7. Riska novērtēšanas soļi 3. SOLIS. Novērtējiet riskus. Izvēlieties novērtēšanas metodi (kvalitatīvo, puskvantitatīvo vai kvantitatīvo) atkarībā no uzņēmuma/organizācijas specifikas, lieluma, cilvēku skaita u.tml. 4. SOLIS. Nosakiet nepieciešamās risku novēršanas metodes. Novēršanas metodes jāpapildina ar profilaktisko pasākumu izstrādi (piemēram, ergonomisko risku gadījumā — dažādas atslodzes vingrinājumi, atpūtas paužu ilgums u.tml.). 5. SOLIS. Tālākās darbības. Zem tālākām darbībām tiek saprasts riska vadības sistēmas izstrāde (piemēram, darba vides iekšējā uzraudzības plāna izstrāde, uzņēmuma darba aizsardzības politikas izstrāde) un citas darbības, kas nepieciešamas risku analīzē. 6. SOLIS. Pārbaudiet savu novērtējumu, sastādot drošības pārskatu. Drošības pārskatā atspoguļojiet novērtēšanas rezultātus (piemēram, tabulas veidā), nosakiet prioritātes, nepieciešamos profilakses pasākumus, līdzekļu apjomu un laiku, kad šie pasākumi tiks veikti.

8. Riska novērtēšana komponentes – varbūtība un sekas

9. Kvalitatīvās novērtēšanas metodes, kvantitatīvās un puskvantitatīvās vērtēšanas metodes RISKA KVALITATĪVĀ NOVĒRTĒŠANA Praksē šādas kvalitatīvās riska novērtējuma metodes tiek lietotas visbiežāk, jo tām ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar skaitliskajām jeb aprēķinu (kvantitatīvajām) metodēm. Svarīgākā no tām ir vienkāršība. Metodes ir ērti lietojamas un neprasa dziļas zināšanas un detalizēta faktu materiāla analīzi, līdz ar to ir ātras un finansiāli izdevīgas. Piemēram: 1. MATRICA (The University of Melbourne, Australia, 2003)

10. Risku skaidrojums matricai: K: katastrofisks vai ekstrēms risks; akcijas nepieciešamas nekavējoties. L: liels risks; nepieciešama darba aizsardzības speciālista iejaukšanās, jāparedz pasākumi. V: vidējs risks; jāprecizē drošības pasākumi, jānosaka prioritātes. M: mazs risks, nepieciešama kārtība darba vadības un darba aizsardzības organizēšanai.

11. 2. MATRICA

12. RISKA KVANTITATĪVĀ UN PUSKVANTITATĪVĀ NOVĒRTĒŠANA Darba vides riska kvantitatīvā novērtēšana balstās uz matemātiskām metodēm, lietojot varbūtības teorijas principus, algoritmus, empīriskus koeficientus, funkcijas, analīzes metodes, kā arī dažādas datorprogrammas. Novērtēšanā biežāk lietotie parametri: Saslimstības (arodslimību u.c. ar darbu saistīto slimību) varbūtība. Saindēšanās varbūtība. Arodpatoloģijas varbūtība. Darba stresa un izdegšanas sindroma varbūtība. Traumatisma varbūtība. Sprādziena varbūtība. Ugunsgrēka varbūtība. Avārijas varbūtība. Ķīmisko, radiācijas, bioloģisko, ekoloģisko, epidemioloģisko u.c. risku varbūtība.

13. Kvantitatīvo novērtējuma metožu trūkumi un priekšrocības – darbietilpīgas un parasti saistītas ar daudzu nozaru speciālistu piesaistīšanu. +tikai skaitliski izteiktus riskus vai to komponentes var savstarpēji salīdzināt. + aprēķini ir atkārtojami. + aprēķinu ceļā iegūtām vērtībām ir objektīvs raksturs.