Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

1. M.sc.ing. Ilze Andersone Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

2. Kursa mērķi • Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas diplomdarbu rakstīšanā un noformēšanā • Dot teorētiskas zināšanas dokumentu sastādīšanā un noformēšanā • Sniegt ieskatu zinātnisko darbu (raksti konferencēs, publikācijas) rakstīšanā

3. Literatūra • U. Eko “Kā uzrakstīt diplomdarbu”, 2006 • J. Zobel “Writing for Computer Science”, 1997 • T. Fulwiler “College Writing. A Personal Approach to Academic Writing” Third Edition, 2002 • Internets

4. Diplomdarbs

5. Diplomdarbs • Analītisks pētījums ar zinātniskā darba elementiem studiju programmas pārstāvētajā zinātnes nozarē par studentam individuāli uzdoto tematu • Diplomdarbā tiek pētīts objekts, izmantojot noteiktus darba instrumentus • “Daudz svarīgāka par diplomdarba tematu ir pieredze, kas iegūstama, šo darbu izstrādājot” /U. Eko/

6. Kas nepieciešams, izstrādājot diplomdarbu? • Precīzi definēt tematu • Savākt materiālus • Materiālus sistematizēt • Balstoties uz savāktajiem materiāliem, patstāvīgi izanalizēt attiecīgo jautājumu • Piešķirt saviem spriedumiem un secinājumiem organisku formu • Parūpēties par to, lai darba lasītājs saprastu paustās domas, un vajadzības gadījumā pats spētu atrast un izvērtēt citētos avotus

7. Tēmas izvēle • Tēmai jāatbilst studenta interesēm • Darba avotiem ir jābūt sasniedzamiem • Darba avotiem ir jābūt apjēdzamiem • Izvēlētajām darba metodēm ir jāatbilst katra konkrēta rakstītāja pieredzei un spējām • Monogrāfiska vai panorāmiska ievirze?

8. Zinātnisks pētījums • Pētījumam ir nepieciešams definējums un citiem atpazīstams objekts • Pētījumā par izpētes objektu ir jāpasaka kaut kas līdz šim vēl ne reizi nepateikts • Pētījumam ir jābūt citiem noderīgam • Pētījumā ir jābūt pietiekami daudz elementiem, kas iesākto izpētes darbu ļautu turpināt citiem

9. Diplomdarba noformēšana

10. Maģistra darba noformēšana • RTU norādījumi: • Norādījumi studiju noslēgumu darbu noformēšanai • STPK norādījumi: • STPK mājas lapā – stpk.cs.rtu.lv • Var noderēt - LDK norādījumi studiju noslēguma darba noformēšanai

11. Diplomdarba struktūra • Titullapa • Anotācijas • Satura rādītājs • Saīsinājumu vai terminu saraksts • Ievads • Saturs izklāstīts nodaļās • Secinājumi • Literatūras saraksts • Pielikumi

12. Titullapa • Pirmā lapa dokumentā, kas rada pirmo iespaidu • Var saturēt: • Iestādes nosaukumu • Dokumenta nosaukumu • Autora vārdu • Izdošanas gadu • Citus datus • Titullapa netiek numurēta!

15. Maģistra darba titullapa • Iestādes nosaukums (universitāte, fakultāte, institūts, katedra) • Vārds un uzvārds • Maģistra darba nosaukums • Teksts “Maģistra darbs” • Darba vadītājs • Rakstīšanas vieta un gads

17. Anotācija • Anotācija ir īss un precīzs darba atspoguļojums, kura apjoms nepārsniedz vienu lappusi • Anotācija iekļauj: • Atslēgvārdu sarakstu; • Darba mērķi; • Galvenos rezultātus un to nozīmi; • Īsas ziņas par darba apjomu – lappušu, attēlu, tabulu un pielikumu skaitu. • Anotācijā netiek izmantotas atsauces

18. Atslēgvārdi • Anotācijas sākumā ir vēlams iekļaut atslēgvārdu sarakstu • Atslēgvārdi atspoguļo diplomdarba galvenās idejas • Vēlamais atslēgvārdu skaits: 3-7

20. Satura rādītājs • Satura rādītājs informē lasītāju par darba struktūru • Satura rādītājā iekļauj trīs augstāko līmeņu virsrakstus • Satura rādītājā neiekļauj: • Titullapu • Darba novērtējuma lapu • Anotācijas • Satura rādītāju • Jāģenerē automātiski!

21. Satura rādītāja noformējums • Dažādu līmeņu virsrakstiem ir jābūt viegli izšķiramiem • Ieteikumi: • Atkāpes zemāko līmeņu virsrakstiem • Augstāka līmeņa virsrakstiem lielāks burtu izmērs nekā zemāka līmeņa virsrakstiem • Augstākā līmeņa virsraksti ar lielajiem burtiem • Augstākā līmeņa virsraksti treknrakstā • Lappušu numuriem ir jābūt izlīdzinātiem lapas labajā pusē

23. Saīsinājumi • Ja darbā tiek izmantoti daudz saīsinājumi, tad tie ir jānoformē uz atsevišķas lapas • Katrs saīsinājums ir jāpaskaidro, kad to tekstā lieto pirmo reizi • Jāseko līdzi, lai darbā lietotie saīsinājumi nepārklātos ar citiem saīsinājumiem

24. Ievads • Parāda darba vietu nozares pētījumu kontekstā • Sniedz pētījuma motivāciju • Parāda problēmas būtību

25. Ievads • Ievads satur: • Ievadvārdus par problēmsfēru • Darba mērķi • Darba uzdevumus, kas izriet no mērķa • Darba struktūras aprakstu – īsi raksturotas darba nodaļas un pielikumi • Vēlamais garums ir 1-2 lappuses

26. Nodaļas un apakšnodaļas • Darbu strukturē nodaļās (1. līmenis) un apakšnodaļās (2., 3., ... līmenis) • Vēlams izmantot ne vairāk kā 3 līmeņus • Nodaļas un apakšnodaļas tiek hierarhiski numurētas (1., 1.1., 1.1.1. utt.) • Katru nodaļu sāk jaunā lappusē – tas neattiecas uz apakšnodaļām • Minimālais nodaļas garums ir 2/3 lappuses

27. Nodaļas un apakšnodaļas • Viena līmeņa nodaļām un apakšnodaļām ir loģiski jābūt vienā līmenī • Augstāka līmeņa nodaļai nedrīkst būt tikai viena apakšnodaļa, tādā gadījumā var iztikt bez sīkākas dalīšanas • Ērti un lasītājam saprotami ir katras nodaļas beigās iekļaut kopsavilkumu, kurā ir izklāstīti galvenie nodaļā iegūtie secinājumi

28. Nodaļas un apakšnodaļas - piemērs

29. Virsraksti • Nodaļu virsrakstus var rakstīt ar lielajiem burtiem • 1. un 2. līmeņa virsraksti tiek centrēti, bet 3.līmeņa virsraksti tiek izlīdzināti lapas kreisajā pusē • Nodaļu virsrakstus raksta ar 16. izmēra burtiem, apakšnodaļu – ar 14. izmēra burtiem • Nodaļu virsrakstus raksta treknrakstā • Virsrakstu noformējumam viena darba ietvaros ir jābūt vienveidīgam

30. Pirmā līmeņa virsraksti - piemērs

31. Secinājumi • Nodaļa satur: • Kopsavilkumu par darbā apskatīto • Novērtējumu par to, cik lielā mērā sasniegts darba mērķis • Novērtējumu par to, cik lielā mērā izpildīti darba uzdevumi • Darbā sasniegto rezultātu uzskaitījumu • Kopējos secinājumus par veikto darbu • Turpmākos pētījumu virzienus • Ieteicamais apjoms 1-3 lpp.

32. Izmantotie literatūras avoti • Izmantotos avotus apraksta tajā valodā, kādā tie ir sarakstīti • Tos sakārto alfabēta secībā pēc autora uzvārda vai darba nosaukumu • Reizēm avotus kārto tādā secībā, kādā darba tekstā uz tiem parādās atsauces • Latīņu valodā un kirilicā rakstīti avoti parasti tiek kārtoti atsevišķi • Maģistra darbā vismaz 20 literatūras avoti

33. Izmantotie literatūras avoti • Literatūras sarakstā ir iekļauti visi avoti, uz kuriem ir dotas atsauces darbā • Darbā ir jābūt atsaucēm uz visiem avotiem, kas ir minēti literatūras sarakstā

34. Grāmatu noformēšana • Autors • Grāmatas nosaukums • Izdošanas valsts • Izdevējs • Gads • Lappušu skaits vai citētā lappuse • Braunl T. EmbeddedRobotics. Mobile Robot DesignandApplicationswithEmbeddedSystems. – Germany: Springer, 2006. – 458 p.

35. Publikāciju noformēšana • Autors • Raksta nosaukums • Rakstu krājuma nosaukums • ... • Publikācijas lappuses rakstu krājumā • Rekleitis I. M., Dudek G., Milios E. Graph-BasedExplorationusingMultiple Robots // Proceedingsof 5th InternationalSymposiumonDistributedAutonomousRoboticSystems. – USA: Springer, 2003. – p. 241-250.

36. Interneta avotu noformēšana • Izmantotā avota nosaukums • Norāde uz to, ka tas ir interneta avots • Saite uz avotu • Vēlams norādīt, kad avots pēdējo reizi ir aplūkots • Rīgas Tehniskā universitāte: Studiju organizācija un programmas / Internets. - http://www.rtu.lv/Stud menu/default.html, pēdējoreiz apmeklēts 2004. gada 3. janvārī

37. Literatūras saraksta noformēšana • Ir vairākas sistēmas, kuras var izmantot atsauču noformēšanā: • Numerācijas sistēma • Hārvardas sistēma • Saīsinājumu sistēma

38. Numerācijas sistēma • Visus literatūras avotus pēc kārtas numurē (kārto pēc alfabēta vai atsauču secībā) • Tekstā atsauces liek, izmantojot literatūras avotu numurus • Sistēma, kas ir ieteikta RTU norādījumos

39. Numerācijas sistēma - piemērs

40. Hārvardas sistēma • Hārvardas sistēma literatūras avotus nenumurē, tā vietā katram avotam pretī ir tam atbilstošais saīsinājums • Saīsinājums satur autora uzvārdu un izdošanas gadu • Ja avotam ir divi autori, tad saīsinājums satur abu autoru uzvārdus • Ja avotam ir trīs vai vairāk autori, tad raksta tikai pirmā autora uzvārdu kopā ar “u.c.”

41. Hārvardas sistēma - piemērs

42. Hārvardas sistēmas priekšrocības • Hārvardas sistēmai ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar numerācijas sistēmu: • Lasītājam ir vieglāk sekot līdzi atsaucēm, it sevišķi, ja viņš labi pārzina jomu • Autoram ir vieglāk sagatavot darbu, jo atsauces nav atkarīgas no to atrašanās vietas un literatūras avotu skaita • Ja darba autors labi pārzina izmantoto literatūru, tad viņam ir vieglāk pārbaudīt savu atsauču pareizību

43. Saīsinājumu sistēma • Līdzīga Hārvardas sistēmai, tikai saīsinājumos izmanto autora uzvārda trīs pirmos burtus un gadu • Atsauce aizņem mazāk vietas tekstā, bet nav tik informatīva kā Hārvardas sistēma • Netiek daudz izmantota

44. Saīsinājumu sistēma – piemērs

45. Pielikumi • Pielikumi ir palīgmateriāli, kas neiekļaujas darba pamatsaturā • Katru pielikumu sāk ar jaunu lapu un to numurē (1. pielikums, 2. pielikums utt.) • Katram pielikumam ir nosaukums • Uz katru pielikumu jādod atsauce darba tekstā

46. Pielikumi • Izmanto, ja informācija: • ir noderīga, lai labāk izprastu darbu, taču tās klātbūtne tekstā nav būtiska • ir liela apjoma un tās ievietošana tekstā pārtrauktu tā dabisko plūdumu • tiek pieminēta vairākās nodaļās tā, ka tekstā grūti ievietot vienā loģiskā pozīcijā • ir papildinformācija, kas nav atrodama publikācijās

47. Lapu numurēšana • Lapas numurē ar arābu cipariem • Numuri raksta centrēti lapas apakšā • Lapu skaitīšanu sāk ar titullapu, bet uz titullapas numuru neraksta

48. Teksta noformējums • Izmanto 12. izmēra burtus ar pusotru (1,5 lines) intervālu starp rindām • Teksts tiek izlīdzināts no abām malām • Rindkopas pirmo rindu sāk ar atkāpi • Starp rindkopām brīvas rindas neatstāj • Vārdus svešvalodā ieteicams rakstīt slīprakstā

49. Saraksti • Tekstu var strukturēt sarakstos, izmantojot aizzīmes (bullets) vai numerāciju • Saraksti var būt vairākos līmeņos, bet vēlams ne vairāk kā divos • Viena līmeņa saraksta elementi tiek noformēti vienādi • Visā dokumentā saraksti tiek noformēti vienā stilā!

50. Saraksti ar aizzīmēm • Lieto, ja saraksta secība nav būtiska • Katrā līmenī tiek izmantots savs aizzīmes simbols • Ja uzskaitījumā kā atdalītāju izmanto komatu vai semikolu, tad saraksta punktus sāk ar mazo burtu; ja ar punktu – lielo