Latvijas divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes: 2005.-2007.g.

1. Latvijas divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes: 2005.-2007.g. Maija Manika LR Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas direkcijas VSV 2008. gada 23. maijā

2. Latvijas attīstības sadarbības prioritārās jomas

3. Prioritārās jomas 2008. gadā - I Sākot ar 2008. gadu, prioritāro jomu definēšanā notika divas izmaiņas: (1) tās tika sadalītas pa saņēmējvalstīm; (2) notika fokusēšanās uz konkrētākām jomām: Moldovas Republikā: 1.  Līdzsvarota reģionālā attīstība: • ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības mazināšana reģionos; • sociālās palīdzības attīstīšana; • vides aizsardzības jautājumu risināšana; • demokrātiskas un decentralizētas pašvaldības sistēmas attīstības veicināšana. 2. Tieslietas, iekšlietas un likuma vara; demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana: • demokrātiju veicinošo institūciju stabilitātes un efektivitātes veicināšana; • tiesu sistēmas attīstības un neatkarības veicināšana; • cīņas pret korupciju stiprināšana; • Moldovas Republikas robežapsardzības sistēmas stiprināšana un nelegālās migrācijas ierobežošana; • Masu mediju darbības brīvības nodrošināšana; • Demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana. 3. Pilnvērtīgi funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide, eksportspējas stiprināšana un starptautisku standartu ieviešana  uz eksportu orientētās nozarēs.

4. Prioritārās jomas 2008. gadā - II Gruzijā: 1. Tieslietu sistēmas un likuma varas stiprināšana, nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu: • tieslietu sistēmas un tiesību aktu attīstība; • juridiskās sistēmas un valsts institūciju reformēšana un demokratizācija; • cīņa pret korupciju.         2.  Sabiedrības integrācijas veicināšana: • sociālās palīdzības sektora stiprināšana; • izglītības iespēju veicināšana; • sabiedrības veselības un vides jautājumu risināšana; • sociālās vienlīdzības veicināšana; • pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana; • valsts un nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšana.

5. Prioritārās jomas 2008. gadā - III Ukrainā: 1. Atbalsts valsts pārvaldes un pašvaldību kapacitātes celšanai, to darbības stabilitātes un efektivitātes stiprināšana. 2. Atbalsts Ukrainas un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, tirgus ekonomikas principu ieviešanai praksē: • funkcionējošas tirgus ekonomikas attīstīšana; • investīciju vides attīstīšana; 3. Demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana. Baltkrievijas Republikā: 1. Pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana; 2. Pašvaldību sadarbības veicināšana; 3. Izglītības jomas attīstīšana; 4. Vides aizsardzības jautājumu risināšana. Afganistāna atbalsts pēckonflikta rekonstrukcijas projektam vietā kur ir Latvijas Bruņoto spēku kontingents; 

6. Latvijas attīstības sadarbības prioritārās valstis

7. Latvijas palīdzības efektivitāte • Prioritātes un prioritāro valstu loks: pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski tika paplašināts prioritāro valstu loks un mainītas prioritātes, tāpēc tuvākajā laikā nav paredzēts turpināt palielināt aptverto jautājumu un valstu loku. Uzmanība tiks pievērsta efektivitātes principu ievērošanai, skaidrākai salīdzinošu priekšrocību definēšanai un atsevišķu projektu lieluma palielināšanai. • Dekoncentrācija: 2007. gadā tika uzsākts dekoncentrācijas process, iesaistot projektu realizācijā LR vēstniecības prioritārajās valstīs. Dekoncentrācijas mērķis- atvieglot dialogu gan ar saņēmējvalsti (ievērojot ownership principu), gan ar pašiem īstenotājiem projektu realizācijas valstī. • Priekšizpētes vizītes: kopš 2008. gada Attīstības sadarbības politikas plānā tika nodalīts finansējums priekšizpētes vizītēm. Tas palīdz skaidrāk definēt projekta mērķus un nodrošināt projekta maksimālu atbilstību saņēmēja vajadzībām un pieejamai ekspertīzei Latvijā. Šādas rīcības saskan ar 2007. gadā pieņemto ES rīcības kodeksu par darba papildināmību un dalīšanu (EU Code of Conduct) attīstības sadarbības politikā.

8. Projektu ietekme • 2007. gada novembrī notika pirmā uzraudzības un novērtēšanas (M&E) misija. LR Robežsardzes projekts Moldovā: - uzsākts 2005. gadā - ir lielākais un viens no veiksmīgākajiem uzsāktiem projektiem - budžets no 2005. līdz 2007.g. sastādīja 120 572 LVL • Palielinoties finansējumam, pieaug nepieciešamība vērtēt projektu rezultātus un ietekmi, t.sk.: - nepieciešamība iesaistīt neatkarīgus vērtētājus - pēc iespējas sašaurināt prioritātes vai ievērojami palielināt katra īstenojamā projekta vērtību

9. Oficiālā attīstības palīdzība absolūtos skaitļos, 2006.-2010.g.

10. Oficiālā attīstības palīdzība %, 2006. -2010.g.

11. Projektu vērtība

12. Projektu vērtība, kas tika pieteikti grantu projektu konkursu ietvaros NB: Grantu projektu konkursi tika uzsākti 2006. gadā. Projektu pieteikumu skaits pieauga proporcionāli finansējumam.

13. Projektu īstenotāji

14. Sadarbība ar citiem donoriem NB: sadarbība ar CIDA notika no 2005. līdz 2007. gadam ODACE programmas ietvaros, sākot ar 2008. gadu ir plānota trīspusēja sadarbība Ukrainā, PRISMA programmas ietvaros * Līdzfinansējums trīspusējai sadarbībai starp Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentiem; projekts netiek finansēts no LR Ārlietu ministrijas budžeta līdzekļiem attīstības sadarbībai.

15. Sabiedrības informēšana • Ikgadēji vismaz 11% no Latvijas attīstības sadarbības budžeta tiek iezīmēti sabiedrības informēšanas aktivitātēm. • 2006. un 2007. gadā tika organizēti pirmie divi granta projektu konkursi komunikācijas un attīstības izglītības jomās. • Sabiedrības domas aptaujas tika veiktas 2004., 2005. un 2007. gadā. Tendence: informētības līmenis pieaug, bet atbalsts paliek zemā līmenī: • 2004. gadā veiktajā aptaujā 82% aptaujāto atbalstīja nepieciešamību bagātajām valstīm atbalstīt nabadzīgās (2005. gadā- 84%), tomēr tikai 38% piekrīt, ka Latvijai jāsniedz atbalsts trūcīgām valstīm. • 2005. gadā, par 5% pieaudzis respondentu skaits, kas atbalsta viedokli, ka Latvijai ir jāpiedalās palīdzības sniegšanā (43%). 37% bija ar mieru personiski ziedot naudu, lai palīdzētu citām valstīm. • 2007. gada novembrī veiktajā aptaujā, 51% aptaujāto iedzīvotāji atbalstījuši, ka Latvija trūcīgākām un mazāk attīstītām valstīm nodod zināšanas un pieredzi dažādās jomās (pieaugums par 8%), taču tikai 25% bija ar mieru personiski ziedot naudu. • 2008. gadā ir paredzēta kārtējā socioloģiskā aptauja.

16. Jauninājumi pēc likuma stāšanās spēkā- I • 2008. gada 24.aprīlī, Saeimā 3. lasījumā tika pieņemts Starptautiskās palīdzības likums, kas citu lietu starpā paredz sekojošas izmaiņas: • Tiks izveidota Attīstības sadarbības valsts aģentūra (aģentūra pārņems daļu Ārlietu ministrijas funkciju attīstības sadarbības jomā). • Beidz pastāvēt Attīstības sadarbības padome. Vienlaikus, Konsultatīvas padomes formātā turpināsies attīstības sadarbības politikas veidošanas diskusijas. Turpinās pastāvēt arī ikgadējs attīstības sadarbības plāns, kas tiek apstiprināts Ministru kabinetā. • Tiek nodrošināta iespēja izsludināt grantu projektu konkursus arī LR vēstniecībās saņēmējvalstīs (dekoncentrācijas un efektivitātes uzlabošanas nolūkā)

17. Jauninājumi pēc likuma stāšanās spēkā- II • MK sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā jāizdod sekojoši noteikumi: • kārtība, kādā izsludina granta projektu konkursus, īsteno konkursu vadību, izvērtē projektu iesniegumus, pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem un slēdz granta līgumus; • kārtība, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība, saņemot līdzfinansējumu no ārvalsts starptautiskās palīdzības finansētāja vai piešķirot līdzfinansējumu ārvalsts starptautiskās palīdzības finansētājam; • kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskā misijā, civilā eksperta dalības nosacījumus, kā arī dalības finansēšanas kārtība.

18. Jauninājumi pēc likuma stāšanās spēkā- III • Ņemot vērā, ka Aģentūra varētu tikt izveidota ar 2011. gadu, atsevišķas izmaiņas notiks Attīstības sadarbības politikas departamenta (ASPD) darbā un, iespējams, arī struktūrā: • Līdz Aģentūras izveidošanas brīdim, ASPD turpinās veikt likumā paredzētas Aģentūras funkcijas, t.i. lems par pieejamā finansējuma indikatīvo sadalījumu un tā izmaiņām, organizēs grantu projektu konkursus, atbildēs par pilnu projektu vadības ciklu, komunikācijas aktivitātēm u.c. NB: politikas plānošana un sadarbība ar citiem donoriem, kā arī civilo ekspertu norīkošana paliks Ārlietu ministrijas pārziņā arī pēc Aģentūras izveides. Konsultatīvas padomes ietvaros turpināsies sadarbība ar citām politikas plānošanā iesaistītām pusēm. • tiks vienkāršotas projektu apstiprināšanas procedūras- projekti tiks apstiprināti ar Ārlietu ministrijas VS vai pilnvarota VSV parakstu (nevis ar ASP lēmumu)

19. Secinājumi Plānojot un īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes: • Jāierobežo prioritāro valstu loks • Jāsašaurina prioritāšu loks, skaidrāk definējot salīdzinošas priekšrocības • jāuzmanās no pārlieku koncentrēšanās uz ekspertīzes reformu procesā (jādomā arī par ‘klasisko palīdzību’) • Jāpalielina projektu vērtība • Pakāpeniski jāsāk regulārā projektu vērtēšana • Aktīvāk jāiesaistās sadarbības projektos ar citiem donoriem • Jāturpina komunikācijas aktivitātes un jāpievērš uzmanība izmaiņām sabiedrības viedoklī

20. Paldies!