Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.

1. Zinātniski pētnieciskās darbības vadīšana un konsultēšana skolēnu izziņas aktivitātes veicināšanai mācību procesā. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei. Izmantoti A. Aizsilas lekciju materiāli.

2. Daži jēdzienu skaidrojumi. • Zinātne ir pētnieciskās darbības sfēra, kuras mērķis ir zināšanu radīšana un sistēmiskā sakārtošana. • Sistēmiskums - tāds, kas saistīts ar sistēmu; tāds, kas raksturīgs sistēmai. Sistēmisks elementu izkārtojums.( latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca)

3. Zinātniskā darbība ir radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas. Pētniecība ir jaunu zināšanu izstrādāšanas, apspriešanas un izplatīšanas process. Inovācijas ir jaunu ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana

4. ZPD darba pamata prasības • Darba saturam • Darba loģikai • Darba valodai.

5. Darba saturam 3 prasības: • Autors personīgi atbildīgs par sava darba atziņām. • Darbs nav citātu apkopojums. • Darbā nav pieļaujama citu cilvēku radošās darbības rezultātu izmantošana bez patstāvīga vērtējuma.

6. Darba loģikai • Darba saturam jābūt sistēmiski sakārtotam, strukturētam. • Sitēmiskumam jāiet cauri visam darbam kā pavedienam. • Darbā jābūt zinātnisko atziņu radošai sintēzei. • Darbam jābūt sistēmiskam, bet obligāti nav jābūt teorētiskai daļai.

7. Darba valodai • Darbā jālieto viens un tas pats termins ( skolēns, izglītojamais, skolnieks, audzēknis – izvēlas vienu no tiem). • Nevajadzētu lietot pārāk daudz svešvalodas vārdiņu. • Jāievēro terminoloģija.

8. ZPD darba pamata prasības • Pētnieciskais darbs izstrādāts noteiktā kārtībā, pēc noteiktas programmas. ( Programma dod iespēju organizēt , plānot un kontrolē tā izpildi.) Programmu var pievienot darba pielikumā reizē ar pētījuma dienasgrāmatu.

9. Pētnieciskā darba struktūra • Iecere • Problēma ( tēmas aktualitāte) • Temats • Objekts • Priekšmets • Mērķis • Hipotēze vai pētījuma jautājums • Uzdevumi • Metodes • Bāze • Darba struktūra • Praktiskais devums un novitāte

10. Iecere • skolēns izvēlas tēmu./ neiesaka piedāvāt tēmas pēc saraksta/ • Skolēnam vajadzētu atbildēt – “kāpēc es gribu un varu šo darbu rakstīt”. • Vai ir pietiekamas zināšanas šajā jomā? • Vai būs pētījuma objekts? • Kāda būs sadarbība ar skolotāju darba vadītāju?

11. Ievads • Problēma -tēmas aktualitāte atklāj tēmas nozīmību, nepieciešamību, novitāti, problemātiku. • Problēma ir situācija, kura tiek apzināta kā sarežģīts jautājums, kuru nepieciešams izpētīt. • Problēma ir pretrunīga situācija, kas prasa zinātnisku izskaidrojumu. • Problēma ir stāstījuma veidā aprakstīta reālā situācija. • Problēma nosaka tematu. Problēma ar tematu ir saistīta. • Temats atklāj problēmas robežas, objektu, priekšmetu • Aktualitāti nosaka tēmas nozīmīgums sabiedrībā. ( aprakstīta reālā situācija) • Tēmas nozīmīgums autora skatījumā un izvēlētā novitāte

12. Pētījuma objekts un priekšmets • Pētījuma objekts ir parādību loks, ko ietver zinātniskos meklējumos. • Pētījuma objekts – jebkurš konkrēti formulētais izpētes objekts. • Pētījuma priekšmets –ir īpašības, attiecības, kuras piemīt objektam.

13. Pētījuma objekts – jebkurš konkrēti formulētais izpētes objekts. • Tas irprocess vai parādība, kas izraisa problēmsituācijuun ko izvēlas pētījumam. • Pētnieks nevar uzreiz izpētīt objektu visās tā saistībās gan ar citiem objektiem • Pētnieks izvēlas atsevišķus komponentus un pēta savstarpējās mijattiecības. • Atsevišķo komponentu attiecības ir pētījuma objekts.

14. Pētījuma priekšmets • Pētījuma priekšmets iekļaujas pētījuma objekta robežās, • Tas ir atsevišķo elementu savstarpējo attiecību loks. • Īpašības, kuras piemīt objektam.

15. Mērķis • Mērķis: Vienā teikumā prognozēts darba rezultāts (izpētīt, iepazīties, izstrādāt ieteikumus) • Mērķis ir saistīts ar problēmu ( tēmas aktualitāti).

16. Hipotēze/pētījuma jautājums • Hipotēze ir pieņēmums, kas tiek izvirzīts, lai izskaidrotu parādību, procesu. • Hipotēze prasa pierādījumu. • Pētījuma jautājumu var klasificēt pēc jautājumu veida ( neformulēt ar ‘vai”)

17. Piemērs .Problēma Skolotāju atšķirīgais zināšanu līmenis par ZPD. • Objekts – ZPD • Priekšmets – zināšanu līmenis • Hipotēze - Skolēnu ZPD kvalitāte saistīta ar skolotāju zināšanu līmeni ( Vecā pieeja). • Hipotēze- Ja skolotāju zināšanu līmenis ir augsts, tad paaugstinās skolēnu ZPD kvalitāte ( jaunā pieeja) Pētījuma jautājums- Kā skolotāju zināšanu līmenis par ZPD ietekmē skolēnu ZPD rezultātu.

18. Uzdevumi • Pētījuma uzdevumiem jābūt detalizēti izstrādātiem, • Jāparāda teorētiskās nostādne/ iepazīšanās ar avotiem, likumiem/ • Pētāmās parādības raksturojums / kā pētīs/ • Sakarību skaidrošana.

19. Metodes • Izvēlas atbilstoši mērķim , hipotēzei , uzdevumiem • Metode ir pētīšanas ceļš, kas nodrošina mērķa sasniegšanu. • Jāizmanto dažādas metodes

20. Pētījuma bāze • Norāda vietu, kur pētījums veikts

21. Pētījuma posmi • Kur? • Kad? • Cik ilgi veikts pētījums? • Pievieno pētījuma dienasgrāmatu. • Lielāka vērtība pētījumam, kurš veikts 2-3 gadus. Uzsāk 10. klasē un pabeidz 11. vai 12. klasē.

22. Zinātniski praktiskais devums un novitāte. • Ko zinātniski skolēns sev atklāja? • Kur un kā praktiski varēs izmantot skolēna pētījumu? • Ko jaunu pētījums deva skolēnam?

23. Ievads – piemērs. Cilvēkam dažādos vecuma posmos ir dažāds zināšanu līmenis atkarībā no viņam pieejamās informācijas daudzuma un iespējām to izpētīt. Vidusskolēna zināšanu līmenim ir jābūt pietiekamam, lai pēc vispārējās izglītības iegūšanas, viņš orientētos dažādās darbības nozarēs un spētu izvēlēties no tām sev tuvāko, kuru apgūt padziļināti. Tāpēc vispārējās izglītības standartā ir iekļauti mācību priekšmeti dažādās zinātņu nozarēs – gan eksaktajās, gan humanitārajās. Tomēr jau kopš izglītības pirmsākumiem eksakto zinātņu apguve daudziem skolēniem ir radījusi lielākas vai mazākas grūtības. Tas ir saistīts ar to, ka daļai cilvēku tā sauktā „matemātiskā domāšana” ir vājāk attīstīta, bet tā ir pamatā visiem eksaktajiem priekšmetiem, tai skaitā dabaszinībām: bioloģijai, fizikai, ķīmijai. Grūtības mācību vielas apguvē izraisa skolēnu nepatiku pret konkrēto priekšmetu, kas šajā gadījumā nozīmē, ka nākotnē varētu samazināties eksakto zinātņu pārstāvju skaits, tai skaitā inženieri, fiziķi un medicīnas darbinieki. Lielākā daļa vidusskolēnu, apgūstot dabaszinību priekšmetus, saskaras ar grūtībām tieši sarežģītās teorijas izpratnes ziņā. Tādēļ ir jāmeklē kāda alternatīva, kā efektīvāk iemācīt to, kas skolēnam šķiet par sarežģītu. Šī darba aktualitāti nosaka nepieciešamība izpētīt, kādas problēmas vidusskolēniem rodas dabaszinību mācību procesā un vai ir iespējams uzlabot vidusskolēnu sekmes un attieksmi dabaszinību stundās vidusskolā, izmantojot alternatīvu mācību metodi, kura balstīta uz sarežģītas teorijas izpratni, izmantojot skolēnam jau zemapziņā zināmas patiesības. Tāpēc zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlēta tēma „Izpratnes radīšanas metode dabaszinību priekšmetos, interpretējot iepriekš intuitīvā līmenī radušos priekšstatu”. Zinātniski pētnieciskā darbamērķis ir pamatot lietderību metodei, kura balstās uz iepriekš zemapziņā iegūta priekšstata interpretāciju un pielietot to izpratnes radīšanai dabaszinību priekšmetos. Tā sasniegšanai tiek izvirzīti šādi zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi: 1) noskaidrot dabaszinību aktualitāti vidusskolēnu vidū; 2) izvērtēt aktuālākās problēmas dabaszinību priekšmetu apguvē vidusskolā un izpratnes nozīmi to risināšanā; 3) pamatot izpratnes radīšanas metodes rašanos, tās lietderību un novitāti; 4) interpretēt iepriekš intuitīvi iegūtu skolēnu priekšstatu, izmantot to izpratnes radīšanas metodes veidošanai; 5) pārbaudīt izpratnes radīšanas metodes efektivitāti vidusskolā. Hipotēze: Metode, kura balstās uz iepriekš intuitīvi iegūta priekšstata interpretāciju, var tikt veiksmīgi izmantota, lai risinātu izpratnes trūkumu dabaszinību priekšmetu mācību procesā vidusskolās. Šī darba zinātnisko novitāti veido alternatīva pieeja dabaszinību mācību vielas pasniegšanai vidusskolās, kura skolēniem spēj radīt lielāku interesi un izpratni par konkrēto priekšmeta tēmu. Izmantojot šo metodi, tiek atvieglots sarežģītas teorijas uztveres process. Zinātniski pētnieciskā darba gaitā izvirzīto uzdevumu veikšanai un hipotēzes pierādīšanai izmantotas dažādas darba metodes: informācijas vākšana elektroniskajos un literatūras avotos, tās analīze, veidojot diagrammu; aptauju veikšana vidusskolēnu vidū, rezultātu procentuāla izvērtēšana; izpratnes modeļa veidošana, tā piemērošana konkrētai dabaszinību tēmai; izpratnes testa veikšana vidusskolēnu vidū, rezultātu grafiska attēlošana izvēlētās metodes ieguvumu izvērtēšanai. Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 7 nodaļām, 5 apakšnodaļām, secinājumiem, 51 izmantotās informācijas avotu saraksta, 5 pielikumiem. Darbā ir 6 attēli.