Pašvaldību budžeti, to plānošana, uzskaite un izpildes kontrole

1. Pašvaldību budžeti, to plānošana, uzskaite un izpildes kontrole Inta Komisare IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Projekts „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088

2. Semināra plāns Pašvaldību budžeta veidošana, apstiprināšana un ar to saistītā likumdošana. Pašvaldību budžetu izmaiņas un izpildes kontrole. Finanšu plānošana projektiem un ES fondu apguves likumdošanas ietvars. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze. Semināra praktiskā daļa

3. Pašvaldību budžeta veidošana, apstiprināšana un ar to saistītā likumdošana.

4. Svarīgākie budžeta procesa reglamentējošie likumi • Latvijas budžeta sistēmu regulējošs likums: - Par budžetu un finanšu vadību • Pašvaldību budžetus regulējošie likumi: - Par pašvaldībām - Par pašvaldību budžetiem

5. Likums par budžetu un finanšu vadību Likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finanšu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi attiecas uz komersantu un organizāciju finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

6. Likums Par pašvaldību budžetiem Likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz republikas pilsētu un novadu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus. Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

7. Likums Par pašvaldību budžetiem Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot "Likumu par budžetu un finanšu vadību" un likumu "Par pašvaldībām", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.

8. Likums par budžetu un finanšu vadību Finanšu vadība: • Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus. • Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību un budžeta nefinansētu iestāžu finansiālās darbības kārtību.

9. Likums par budžetu un finanšu vadību Pašvaldību budžeti : Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.

10. Likums par budžetu un finanšu vadību Pamatbudžets Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver: visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus speciālā budžeta ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus; apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem; pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.

11. Likums par budžetu un finanšu vadību Speciālais budžets Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver: saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā; pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido: autoceļu fonda līdzekļi dabas resursu nodokļa ieņēmumi, ieņēmumi no privatizācijas, ostas maksas, ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem, un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu.

12. Likums Par pašvaldībām Pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tai skaitā finanšu resursi, kas veidojas no: juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā; valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām; kredītiem; vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā; pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem; ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības; juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai; citiem ieņēmumiem.

13. Likums Par pašvaldību budžetiem Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs atbild: par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei (padomei) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas; par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību".

14. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Finanšu vadība ir lēmumu pieņemšanas process, kurā katra institūcija veido savu individuālu vadības struktūras, plānošanas, uzskaites un kontroles modeli pastāvošās likumdošanas ietvaros un saskaņā ar pieņemtajiem standartiem, kas radīti, pamatojoties uz vislabāko praksi. • Finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

15. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Organizēšana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar veicamo darbu un uzdevumu konkretizēšanu, grupēšanu un resursu novirzīšanu katrai grupai. • Organizēšanaietver veicamo darbu noteikšanu, personu sadali, kas veiks noteiktu darbu, darbu sagrupēšanu, atbildības noteikšanu un lēmumu pieņemšanas veida noteikšanu. • Organizēšana ir resursu (ieskaitot cilvēku resursus) koncentrēšana un sadale, lai realizētu noteiktus plānus un sasniegtu izvirzītos mērķus.

16. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Plānošana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar pašvaldības nākotnes mērķu noteikšanu, organizatoriskās darbības plānošanu un izlemšanu, kādi uzdevumi būs jāveic un resursi jāizmanto, lai mērķus īstenotu. • Plānošanairmērķu, rīcības alternatīvu, izturēšanās, darbības formulēšana, pārskatīšana, pārdomāšana, izvēle, norādījumi, kā racionāli īstenot izraudzītos risinājumus un plānus.

17. Budžeta veidošana un apstiprināšana Plānošanas veidi; • īstermiņa – mēneša, ceturkšņa vai ikgadējais budžets. • ilgtermiņa – stratēģiskā plānošana. • Ilgtermiņa plānošana parasti ietver vismaz piecus gadus, lai gan dažos gadījumos var būt pat desmit un divdesmit gadu ilgs laika posms.

18. Likums par budžetu un finanšu vadību • Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. • Vidējs termiņš — triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi. • Likuma pārejas noteikumi paredz, ka Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.—2015.gadam projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likuma par valsts budžetu 2013.gadam projektu (budžeta likumprojektu paketē).

19. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Ja gribam efektīvi izlietot pašvaldības līdzekļus mums ir jāzina, kur mēs plānojam tērēt un jābūt pārliecībai, ka faktiskais izlietojums atbildīs izvirzītajiem un apstiprinātajiem uzdevumiem. • Ir jābūt noteiktai kārtībai - kā budžets tiek stiprināts un kā tiek veiktas izmaiņas.

20. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Budžeta procesa plānošanas etapi: • Maijs- jūnijs izpilddirektora rīkojums par nākošā gada budžeta projekta izstrādes termiņiem, kas sevī ietver: • Pamatprincipus, • Atbildīgos, • Termiņus. • Septembris budžeta projekta izskatīšana nozares komisijās. • Oktobris – decembris budžeta projektu izskatīšana finanšu dienestā un pakāpeniska virzīšana uz finanšu komiteju, • Decembris – janvāris budžeta projekta iesniegšana apstiprināšanai domes sēdē.

21. Budžeta veidošana un apstiprināšana Budžeta projekta sastādīšanas gaita: • Pašvaldības struktūrvienības apzina savas iespējas un nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot noteikto bāzes līmeni un norādījumus par Pašvaldības budžeta iestāžu (struktūrvienību, programmu) ieņēmumu un izdevumu tāmju izstrādāšanu un apstiprināšanu, • Struktūrvienības sagatavotos budžeta projektus iesniedz akceptēšanai nozaru komitejās vai komisijās, kas sniedz atzinumu par budžeta projekta atbilstību nozares mērķiem, • sagatavo detalizētus tāmju projektus, kam pievienots nozares komitejas atzinums, noteiktajos termiņos iesniedz Finanšu dienestam, pievienojot paskaidrojumus, pamatotus aprēķinus un citu informāciju;

22. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Finanšu dienests, pieaicinot budžeta (tāmes) izpildītājus, analizē un izvērtē pieprasītos līdzekļus pa konkrētām budžeta sadaļām ņemot vērā ekonomisko pamatojumu; • Budžeta projektu sastādot ir jāņem vērā, ka: • Plānojot budžetu jāpielieto pamatoti aprēķini, apstiprinātas normas, algu aprēķinos – apstiprinātos amata vienību sarakstus, amatalgas, samaksas nolikuma nosacījumus, lai jau sākotnēji netiktu radīta iespēja gan piešķirt, gan nelietderīgi izlietot līdzekļus; • Pašvaldības institūciju iesniegtajiem budžeta projekta aprēķiniem, prognozēm un paskaidrojumiem jābūt precīziem, kvalitatīviem.

23. Budžeta veidošana un apstiprināšana • Gadījumos, kad finanšu pieprasījums neatbilst iepriekš minētajām prasībām, finanšu dienestam ir tiesības nesaskaņot iesniegto budžeta projektu un atgriezt tāmju projektus koriģēšanai; • Finanšu dienests pārbauda un apkopo pieprasījumus un pievienojot atzinumu struktūrvienību budžeta projektus iesniedz izskatīšanai Finanšu komitejā; • Finanšu komiteja izskata sagatavoto budžeta projektu un iesniedz pašvaldības domei, kas pieņem lēmumu par kārtējā gada budžeta apstiprināšanu.

24. Likums Par pašvaldībām Finanšu komiteja: dod atzinumu par budžeta projektu; dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa; dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

25. Likums Par pašvaldībām Dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var: apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu; pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus; lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā; noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;

26. Likums Par pašvaldībām Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs, un tie publicējami pašvaldības mājaslapā internetā. Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

27. Likums Par pašvaldību budžetiem Gadskārtējais budžets sevī ietver: skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši likuma noteiktajiem ieņēmumu avotiem un Ministru kabineta noteiktajai budžeta ieņēmumu klasifikācijai; datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta finansēšanas klasifikācijai;

28. Likums Par pašvaldību budžetiem Gadskārtējais budžets sevī ietver: • katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai budžeta izdevumu klasifikācijai; • informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai parāda uzskaites klasifikācijai; • informāciju par speciālajiem budžetiem; • citu informāciju, kuru dome atzīst par nepieciešamu.

29. Likums Par pašvaldību budžetiem • Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus. • Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome.

30. Likums Par pašvaldību budžetiem Republikas pilsētas un novada budžeta projektam pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver: domes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par attiecīgās republikas pilsētas vai novada ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem diviem saimnieciskajiem gadiem; informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi; ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;

31. Likums Par pašvaldību budžetiem • kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā; • parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados. • Republikas pilsētas un novada budžeta paskaidrojuma raksts tiek sagatavots vienlaikus ar gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

32. Likums Par pašvaldību budžetiem Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.

33. Likums Par pašvaldību budžetiem Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus. Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā “Par pašvaldībām” un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu. Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.

34. Pašvaldību budžetu izmaiņas un izpildes kontrole

35. Likums par budžetu un finanšu vadību Atbildība par budžeta izpildiBudžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

36. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole Grozījumi budžetā tiek veikti, apstiprinot Pašvaldības saistošos noteikumus, ja: • izmaiņu ikgadējā valsts budžetā vai likumdošanā rezultātā palielinās vai samazinās budžeta apjoms; • notikusi ieņēmumu daļas pārpilde vai neizpilde, kad nepieciešams pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus un noteikt prioritātes, kādām programmām palielināt vai samazināt finansējumu; • paredzētas novirzes no struktūrvienību (nodaļu, programmu) tāmēm, ieņēmumu un izdevumu prognozēm, kad nepieciešams precizēt sadalījumu pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

37. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole • Budžeta grozījumus (vai tikai tāmes iekšējos grozījumus) var ierosināt budžeta izpildītāji, Domes vadība un deputāti. • Tāmes iekšējos grozījumus budžeta izpildītājs, pievienojot paskaidrojošos dokumentus, kuros norādīts grozījumu iemesli (apstākļu izmaiņas, kļūdas sākotnējā plānošanā, papildus programmu ieviešana), iesniedz Finanšu dienestam, kas dod atzinumu par grozījumu pamatotību un iesniedz to akceptēšanai domes noteiktajā kārtībā.

38. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole • Budžeta grozījumus un tāmju grozījumus, kad tiek mainīta apstiprinātā tāmes kopsumma, kā arī papildus finansējuma pieprasījumus tāmes izpildītājs pievienojot paskaidrojošos dokumentus, kuros norādīts grozījumu iemesli (apstākļu izmaiņas, kļūdas sākotnējā plānošanā, papildus programmu ieviešana), iesniedz Finanšu dienestam, kas dod atzinumu par grozījumu pamatotību un iesniedz to akceptēšanai Finanšu komitejai. • Budžeta grozījumus apstiprina Dome.

39. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole • Kontrolēšana ir pārvaldības funkcija, kas saistīta ar darbinieku uzraudzīšanu, organizācijas darbības virzīšanu tieši uz mērķi un, ja nepieciešams, labojumu veikšanu. • Kontrole ir sistemātisks, mērķtiecīgs informatīvs process, kad tiek salīdzināti divi vai vairāki uzraugāmi lielumi, kur viens no tiem kalpo par atskaites sistēmu. • Kontroles mērķis ir salīdzināt faktiskos rezultatīvos rādītājus ar plānotajiem, lai atklātu novirzes un to cēloņus.

40. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole • Finanšu dienests: • atbilstoši savai kompetencei organizē un atbild par budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, • informē Domes vadību, komiteju priekšsēdētājus par finanšu disciplīnas un budžeta izpildes organizācijas un vadības pārkāpumiem.

41. Budžeta izmaiņas un izpildes kontrole • Budžeta izpildītāji • atbilstoši savai kompetencei nodrošina budžeta izpildi un kontroli, • ir atbildīgi par pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, nepārsniedzot budžetā apstiprināto apropriāciju, • drīkst realizēt izdevumus tādā apmērā un tiem mērķiem, kādi ir paredzēti budžetā.

42. Finanšu plānošana projektiem un ES fondu apguves likumdošanas ietvars.

43. ES fondu likumdošanas ietvars • Eiropas Savienības līmenī ES fondu apguvi reglamentē Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, kas nosaka vispārīgās prasības attiecībā pret ES fondu atbalsta jomām, bet ES regulas nosaka galvenos fondu piešķiršanas principus, atbalsta nosacījumus un vispārīgās procedūras. Regulu prasības ir iestrādātas Latvijas normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos.

44. ES fondu likumdošanas ietvars Nacionālā līmenī ir izstrādāts Valsts stratēģiskais ietvardokuments (VSID), kas ir galvenā 2007.-2013.gada perioda struktūrfondu (ESF un ERAF) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, aptverot augstākminētos trīs atbalsta virzienus. Katram atbalsta virzienam atbilst sava Darbības programma (DP): • „Cilvēkresursi un nodarbinātība”; • „Uzņēmējdarbība un inovācijas”; • „Infrastruktūra un pakalpojumi”.

45. ES fondu likumdošanas ietvars ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums 2007.-2013.gadam.Tas nosaka: • kopējos ES fondu administrēšanas principus, • ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un ES fonda finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus • regulē ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību

46. ES fondu likumdošanas ietvars Katras aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanu regulē speciāli MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā īsteno attiecīgo aktivitāti vai apakšaktivitāti, sniedz projektu vērtēšanas kritērijus, nosaka prasības projekta iesniedzējiem, kā arī to iestāžu, kas iesaistītas aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanā, funkcijas.

47. Finanšu plānošana projektiem • Budžets ir projekta sastāvdaļa. Tam ir jābūt: • reālam un ekonomiski pamatotam, • jāaptver visas projekta izmaksām, • precīzi sastādītam, • parāda finansējuma sadalījumu pa finansējuma avotiem, • parāda finansējuma sadalījumu pa gadiem.

48. Finanšu plānošana projektiem • Projekta budžeta uzdevums ir: • Noteikt prasībām atbilstošu un pareizu līdzekļu izlietojumu attiecībā uz projekta finansētājiem, • Pamatot projekta izveides pamatotību. • No pašvaldības budžeta viedokļa, projekta budžets nepieciešams, lai: • Sabalansēt pašvaldības finansiālās iespējas ar projekta finanšu nepieciešamību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

49. Finanšu plānošana projektiem Budžetam: • Jābūt saistītam ar aktivitātēm katrā fāzē; • Jābalstās uz detalizētu novērtējumu: • plānotajām līgumsaistības, • nepieciešamajām iekārtām, • plānoto nodarbināto personu skaitu, • nodarbināto personu paredzēto darba laiku, • komandējumi u.c.; • Jāparedz projekta vadības un administratīvās izmaksas ; • Izmaksu aprēķins ir jāveic visam projekta īstenošanas laikam;

50. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze